Līdz nākamā gada beigām plānota arī dažādu tehnoloģisko risinājumu izveide gar Latvijas ārējo robežu, pirmdien TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Viņš atzina, ka pēdējos gados ir paveikts ļoti liels darbs, kas ikdienā atvieglo robežsardzei veikt dienesta pienākumus.
“Skaidrs, ja kāds posms applūst, tad jāpieiet pa sausu vietu. Bet kopumā infrastruktūra uz Baltkrievijas robežas praktiski ir pabeigta, un lietavas kavē pēdējos darbus, kas ir jāpabeidz,” informēja Pujāts.
Vienlaikus viņš atzina, ka arī citos gadalaikos ir posmi, kad robežas izbūve ir apgrūtināta. Piemēram, tās ir siltās ziemas, kad zeme nesasalst, bet vietas ap robežu nereti ir pārpurvotas, kas apgrūtina tehnikas piekļūšanu.
Savukārt uz robežas ar Krieviju žogs vēl jāizbūvē aptuveni 20 kilometru garumā.
Komentējot citas robežsargu vajadzības, Pujāts sacīja, ka tie ir tehnoloģiskie risinājumi.
Pēc viņa paustā, šie risinājumi, kurus Pujāts gen nekonkretizēja, būs gatavi līdz nākamā gada beigām. Tad “robežsardze redzēs visu robežu”.
Jau ziņots, ka ilgstoši un intensīvi nokrišņi šovasar Latgales reģionā kavē robežas izbūvi uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova norāda, ka laikapstākļi apgrūtina gan piekļuvi objektu vietām, gan smagās tehnikas piegādi, īpaši purvainos un attālos apgabalos.
Gavrilova, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, norāda, ka, sākot no maija, nokrišņu daudzums atsevišķos pierobežas reģionos pārsniedza mēneša normu par vairāk nekā 100%, radot lielu mitrumu, dubļus un ūdens uzkrāšanos būvlaukumos.
Tādējādi darbi tiek veikti sarežģītos un izaicinošos apstākļos, kur bieži nepieciešama speciāla piekļuves infrastruktūra – piemēram, laipas, pontoni vai koka segumi. Turklāt dažviet tehnikai nav iespējams piekļūt, līdz ar to darbus bija iespējams turpināt tikai brīžos, kad laikapstākļi stabilizējas, uzsver VNĪ pārstāve.
Viņa atzīmē, ka VNĪ komanda turpina darbu arī izaicinošos apstākļos – purvainajās un grūti sasniedzamajās zonās, kur piegāde un iekārtošanās ir sarežģīta. “Drošība darbā vienmēr ir pirmajā vietā, un augstais ūdens līmenis patlaban neļauj nodrošināt atbilstošus un drošus darba apstākļus. Valsts austrumu robežas izbūve ir drošības prioritāte, un darbi ar pilnu jaudu tiks turpināti, tiklīdz laikapstākļi to atļaus,” piebilst Gavrilova.
Gavrilova papildina, ka patlaban notiek elastīga darbu plānošana un resursu pārgrupēšana, lai maksimāli efektīvi izmantotu brīžus, kad darbu veikšana ir iespējama.
Viņa informē, ka līdz šim ir izbūvēti aptuveni 250 kilometri robežžoga Latvijas-Krievijas robežas posmos, un žoga izbūve šajā virzienā tuvojas noslēgumam – atlikuši 19 kilometri.
Izbūves termiņš būs atkarīgs no laikapstākļiem.
Tāpat ekspluatācijā nodoti četri trošu tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi. Vienlaikus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir pabeigta, un patlaban turpinās rokādes ceļu izbūve, īpaši Riču ezera apkaimē, lai savienotu izveidotos infrastruktūras posmus un nodrošinātu operatīvu robežsargu kustību.
VNĪ turpina sadarbību ar būvniekiem un citām iesaistītajām institūcijām, lai operatīvi pielāgotos mainīgajiem apstākļiem un nodrošinātu projekta nepārtrauktību.