Turpinoties kara darbībai Ukrainā, pieaug arī Latvijas iedzīvotāju interese par drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Tāpēc nodibinājums “Jauniešu izcilības atbalsta fonds” pagājušā gada nogalē uzsāka praktisko apmācību seminārus. Vakar vakarā tāds notika Ķekavā.
Ap simts cilvēku vakar pulcējās Ķekavas kultūras namā, lai noskaidrotu, kā sevi pēc iespējas labāk pasargāt brīdī, ja stunda “X” tomēr sasniedz arī Latviju.
Valdlauču iedzīvotāja Andra Vanaga atzīst, ka neskaidru jautājumu esot daudz: “Gribēju zināt par tām praktiskajām lietām, kas jāveic, lai sagatavotos krīzes situācijai. Principā es uzzināju arī par to 72 stundu somu un vēl daudzām, svarīgām lietām.”
“Jauniešu izcilības atbalsta fonda” rīkotajā, vairāk nekā trīs stundu garajā seminārā Ķekavā varēja saņemt praktiskus padomus gan par to, kā rīkoties krīzes situācijā, atrodoties mājās, par to, kā evakuēties un kā sniegt medicīnisko palīdzību.
Sertificēts medicīnas instruktors Dāvis Urbāns skaidro, ka ierastā pirmā palīdzība apdraudējuma gadījumā īsti nederēs: “Pirmā palīdzība tiek mācīta, bet krīzes situācijā pirmā palīdzība īsti dažreiz nespēlē lielu lomu, tādēļ ka pirmā palīdzība ir radīta miera laikam, kad cilvēkam pluss, mīnuss ir pazīstamas lietas apkārt. Stress nav tik liels, un pirmā palīdzība mūs ierobežo ar dažādiem materiāliem, ar ko mēs varam palīdzēt.”
Semināra sadaļā par medicīnu jeb – kā es varu palīdzēt sev un citiem valsts apdraudējuma gadījumā – teorētisko daļu papildināja arī praktiski paraugdemonstrējumi par to, kā novērtēt traumas, nodrošināt cietušajam elpošanu vai uzlikt žņaugu.
“Jums ir jāsaprot tikai tā darbība, kas ir jāveic, kas ir jānovērš. Kā jūs to izdariet… galvenais, lai tas ir efektīvi,” turpina medicīnas eksperts.
Ķekavas iedzīvotājs Jānis praktiskās apmācības vērtē atzinīgi: “Noteikti tas arī ir jāzina, jo nekad nevaram zināt, vai tas nenoderēs arī citās situācijās. Arī ikdienā viss kaut kas var gadīties.”
Ne mazāk svarīgi ir zināt, kur un kā patverties, lai, atskanot trauksmes sirēnai, sevi pasargātu no traumām.
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire (JV): “Mums ir 24 vietas apzinātas, kur patverties, kas atbilst vai daļēji atbilst. Tuvākajos divos gados mēs ieguldīsim tuvu 400 000 eiro, lai tās aprīkotu un uzlabotu.”
Jautājot, vai dome ir runājusi ar daudzstāvu namu iemītniekiem, kā ar iespēju patverties ir tur, Viktorija Baire norāda: “Pašreiz mums ir arī noteikumi, caur kuriem var pieteikties atbalstam iedzīvotāji, tomēr jāsaka, ka interese ir kūtra.”
Praktisko apmācību cikls aizsākās pagājušā gada novembrī, un Ķekava ir jau otrā pašvaldība, kur tāds notika.
Semināra idejas autors Ivo Krievs: “Man ir tā labā sajūta, ka viņiem likās, ka tas ir noderīgs. Ka kāds ar viņiem beidzot runā par lietām, ko no valsts puses, varbūt arī drošības dēļ, noklusē. Bet man liekas, ka ir jārunā ar cilvēkiem par riskiem. Skaidrs, ka visi jau apzinās, ka var būt arī tās krīzes situācijas, bet, ja tu vismaz aptuveni apzinies, kam gatavoties, man liekas, ka paliek vieglāk.”
Nākamais praktisko apmācību seminārs plānots Mārupē, bet pavasarī tādi būšot arī citos reģionos.