Ja pazustu elektrība un ūdens – cik gatava Latvija ir lielai krīzei?

Šodien Latvijas gaisa telpā notriektais drons bija kārtējais incidents, kas varēja pāraugt daudz nopietnākā situācijā. Krīzes vadības centrā norāda – šādi gadījumi ir vērtīga mācību stunda un ļauj pamanīt trūkumus, kas jānovērš pirms īstas krīzes. Darāmā gan vēl ir daudz. Lai gan Krīzes vadības centrs darbojas jau vairāk nekā gadu, tā vadītājs Latvijas gatavību liela mēroga krīzei vērtē vien ar 4 no 10. 

Šodienas situācija gan ar svētceļniekiem, gan notriekto dronu beidzās veiksmīgi. Taču, ja notikumi būtu attīstījušies citādi, incidents varēja pāraugt arī krīzē. Krīzes vadības centrs šoreiz neiesaistījās, jo situācija tika laikus novērsta. Centrā gan norāda – arī šādi gadījumi ir vērtīga mācību stunda un palīdz labāk sagatavoties iespējamām krīzēm. Turklāt pēdējā gada laikā dronu incidenti kļuvuši biežāki un notikuši arvien tuvāk apdzīvotām vietām. 

Arvis Zīle, Krīzes vadības centra vadītājs, atminas: “Tad tā intensitāte pamazām auga, kamēr drons ietriecās naftas glabātavā, kura par laimi bija tukša. Tās joprojām ir, no manas puses skatoties, ļoti labas tādas mācību stundas, kas mums jāņem vērā. Ja kāds incidents notiktu uzreiz, pirmais drons un ietriekšanas ar naftu piebildītā rezervuārā pilsētas centrā vai apdzīvotā vietā, nu, sekas būtu kastrofālas. Tobrīd tam mēs nebijām gatavi, šobrīd mēs esam gatavāki.”

Tieši militārais apdraudējums sabiedrībai ir viens no bīstamākajiem, jo tas var izraisīt domino efektu un radīt arī citas krīzes. Šobrīd, kad Krīzes vadības centram apritējis gads, tā vadītājs Latvijas gatavību liela mēroga krīzei vērtē ar 4 no 10.

Arvis Zīle, Krīzes vadības centra vadītājs: “Katram vajadzētu pajautāt jautājumu sev, vai tiešām, kad krānā beidzas dzeramais ūdens un, ja veikals ir ciet un nav elektrības, respektīvi, ja ledusskapja dzesēšanas un saldēšanas funkcija beidzas, cik ilgi tur esošā pārtika, ja tāda tur vispār ir, spēs uzglabāties. Un, cik ilgi katra mājsaimniecība, katra ģimene varēs nodrošināt vismaz sev minimālās lietas izdzīvošanai.”

Tāpat šodienas incidents parādīja, ka arī organizācijām, kas iesaistītas valsts drošības stiprināšanā, vēl ir jāuzlabo savas spējas. Piemēram, Santa no biedrības “Alūksnes lauku partnerība”, kura atbild par brīvprātīgo resursu koordinēšanu, novērojusi vairākas aizķeršanās. 

Santa Harjo-Ozoliņa, biedrības “Alūksnes lauku partnerība” pārstāve, stāsta: “Ko es parasti darīju, pēc šādiem trauksmes signāliem es vienmēr iegāju “112” aplikācijā. Tā šoreiz bija sasalusi. Nezinu tieši tas, kas saistījās ar aizsardzības jautājumiem, nekas tur nebija atrodams, nekas nestrādaja, tieši tas pats bija ar mājaslapu “112”. Tur neko nevarēja izdarīt. Un attiecīgi sekoju līdzi jau arī mūsu novada lapai. Tur informācija parādījās daudz lēnāk. Tātad, primāri informācija bija šajā “Latvijas armijas” lapā.”

Arī Santa Alūksnes novadā saņēma oranžo brīdinājumu, taču, vēlāk pārbaudot informāciju Latvijas armijas mājaslapā, secināja, ka Alūksnes novadam patiesībā bija izsludināts dzeltenais brīdinājums, kam ir zemāka bīstamības pakāpe. 

Jāpiebilst, ka jau rudenī plānotas visaptverošās valsts mācības “Namejs”, kuru laikā izspēlēs dažādus apdraudējumu un katastrofu scenārijus. Mācībās pārbaudīs, kā dažādas institūcijas spēj sadarboties un reaģēt šādās situācijās.