Domājot par civilo drošību Latvijā, viens no jautājumiem, ko pašvaldības risina ir vairāku vietu ierīkošana patvertņu vajadzībām. Nupat arī Jēkabpils novada pašvaldība lēmusi pielāgot vēl 10 vietas papildus jau līdzšinējām 75, kas atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām patvertnēm. Tam paredzēts ieguldīt vairāk nekā miljonu.
Zem Jēkabpils novada policijas iecirkņa atrodas bijušās rūpnīcas telpas. Padomju gados tās izveidoja kā patvertnes. Šo telpu platība ir gandrīz 500 kvadrātmetri un tajās varētu patverties 700 cilvēki. Lai atgrieztu telpas sākotnējā funkcijā pašvaldība lēmusi tās atjaunot.

Ilmārs Luksts, Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris (LRA, JKP, VIENOTĪBA): “Jau šobrīd šīs vietas militārā apdraudējuma gadījumā ir drošākas nekā, piemēram, atrodoties uz ielas vai esot savā mājā vai dzīvoklī. Protams, darba ir daudz. Pats svarīgākais ir ventilācija, jo lielam apjomam cilvēku šeit atrodoties, tas svaigais gaiss ir ļoti svarīgs un pie šiem apstākļiem diezgan ātri beigtos tas gaiss.”
Šogad pašvaldība lēmusi ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro ierīkojot vēl papildus patvertnes. Aptuveni trešdaļu sedz Eiropas atbalsta projekts, savukārt, pārējo pašvaldība finansē pati.
Ilmārs Luksts: “Šeit ar kosmētiskajiem remontdarbiem mēs nenodarbosimies. Mēs darīsim tās lietas, kuras nepieciešamas lai nodrošinātu tās primārās iedzīvotāju vajadzības atrodoties patvertnē.”
Šogad plānots patvertnes ierīkot Jēkabpilī un Viesītē, jo šajās vietā ir lielāka iedzīvotāju apdzīvotība. Šīs desmit vietas ietver 300 metru rādiusā visslielāko iedzīvotāju blīvumu. Tāpat papildus tām jau 75 vietas novadā ir atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām patvertnēm, kur var patverties arī pārējie iedzīvotāji.
Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris (LRA, JKP, VIENOTĪBA): “Ir jāatcerās to, ka ir jāskatās patvertnes, kuras nav tālāk par 300 metriem no tā brīža, kur jūs atrodaties. Nav vajadzības no kāda attālāka pagasta krīzes gadījumā skriet uz patvertni, kura ir vairāku kilometru attālumā.”
Šobrīd novadā ierīkotās patvertnes spēj nodrošināt patvērumu aptuveni pusei iedzīvotāju, taču, uzrunājot iedzīvotājus, daudzi atzīst, ka nezina, kur tās atrodas, tomēr norāda, ka rīcības plāns ir zināms.
Raimonds, Jēkabpils iedzīvotājs, saka: – Katram no mums jābūt gataviem trīs dienas vismaz jau būt sagatavotiem. Skaidrai naudai jābūt, pašai somai jābūt sagatavotai, apakšveļai, sērkociņiem un tādām lietām. – Bet pievēršat tam uzmanību? Arī Jums ir sakrāmēta jau soma? – Jā, protams, protams. Gan man, gan sievai, jā.
Aira, Saukas pagasta iedzīvotāja, stāsta: “Nu, pirmais ir tas, ka tev būs sakari, kaut kāda ziņa droši vien, ka telefonā ienāks. Man ir aktivizēts tas “112 Latvija”, kur nāk paziņojumi. Kur, kas atrodas tā ātrumā droši vien dotos uz to vietu, kur es zinu, kur būs droša ēka.”
Rolands, Jēkabpils iedzīvotājs: “Nebiju pat iedomājies par to, ja godīgi, bet tagad varbūt paskatīšos.”
Arī pašvaldībā norāda, ka iedzīvotāju informētība par šo jautājumu joprojām ir salīdzinoši zema, tāpēc nepieciešams aktīvāk komunicēt gan par patvertņu atrašanās vietām, gan par to, kāpēc par tām ir svarīgi domāt jau savlaicīgi.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
