Jelgavā drošību uzrauga ar mākslīgo intelektu aprīkotas kameras

Jelgavas videonovērošanā kopš 2013. gada pieslēgts plašs kameru tīkls — vairāk nekā 900 kameru. Videonovērošanu papildina mākslīgais intelekts un nepārtraukta uzraudzība. Mākslīgā intelekta rīks fiksē sabiedrisko kārtību un par tām ziņo ar trauksmes signālu. 

Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā, vien nepilnus četrdesmit piecus kilometrus no Rīgas. Galvaspilsētas tuvums turpina veicināt iedzīvotāju pieplūdumu Jelgavā. Tas savukārt rada satiksmes intensitāti un būtiskus izaicinājumus drošībai un pārvietošanās iespējām, tomēr ielās sastaptie jelgavnieki kopumā atzīst — pilsētā viņi jūtas droši.

Jelgavas pilsētas iedzīvotāja Inga: “Policija braukā pa visām lielākām un mazākām ielām, un nav nekādu problēmu, un ar satiksmi arī viss ir kārtībā, tikai pašam ir jābūt piesardzīgam.”

Jelgavas pilsētas iedzīvotājs Nikodims: “Viss ir kārtībā! Vienkārši jāmēģina pielāgoties vienam pie otra nevis tēlot “krutos”. Ja šoferi paši būs pieklājīgāki, tad viss būs kārtībā!”

Tomēr ne vienmēr viss ir tik gludi. Kā norāda Jelgavas Digitālajā centrā – pārgalvīga braukšana un neapdomīga rīcība satiksmē joprojām ir biežākais risks uz pilsētas ielām, tādēļ pilsētvidē kopumā uzstādītas jau vairāk kā  900 videonovērošanas kameras.

“No šīm 900 pāri kamerām puse ir tieši drošībai, un daļa no tām ir aprīkotas ar mākslīgo intelektu. Tas, ko mēs cītīgi darām, ir sastrādājamies kopā ar dažādām drošības institūcijām, un rodas tādi kā dažāda veida scenāriji, kuriem sekot līdzi. Tas rada to ātrumu, precizitāti, uz kuriem izsaukumiem mēs braucam, uz kuriem mēs reaģējam,” skaidro Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa.

Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Dzintars Skuja: “Pilsētā ir vairākas vietas, kurās ir uzlikts transportlīdzekļu atpazīšanas uzstādījums. Īpaši noderīgi tas ir Valsts policijas un citu iestāžu darbā, kad, piemēram, ir nepieciešams lietvedības ietvaros fiksēt konkrētā laikā un vietā automašīnas atrašanos pilsētā, gan arī pie attiecīgās kameras iegūt šo ierakstu. Tas ir kā pierādījums Valsts policijai attiecīgajā krimināllietā vai administratīvajā lietā.”

Kā skaidro pašvaldības policijas pārstāvis, tieši tāpat mākslīgā intelekta rīks fiksē sabiedrisko kārtību un par tām ziņo ar trauksmes signālu, kas ļauj ieekonomēt attiecībā uz ekipāžu  kursēšanu pilsētā. Īpaša vērība tiek pievērsta publiskām vietām.

Dzintars Skuja: “Tiek atklāti salīdzinoši ļoti daudz pārkāpumu. Ir tā saucamie “melnie punkti”, kas ir pilsētas centrā, un mēs jau arī zinām šīs pastāvīgās ļaužu pulcēšanās vietas un pārkāpēju tendences. Tas pats ir arī satiksmes uzraudzībā. Ir konkrētākas vietas, kur biežāk tiek veikti pārkāpumi. Piemēram, sarkanās gaismas vai nepareizi manevri.”

Tuvākajos gados viedie risinājumi tiks integrēti arī pilsētas civilās aizsardzības sistēmās, kas nozīmē ātrāku reakciju ārkārtas apstākļos – no plūdiem līdz ugunsgrēkiem vai citām situācijām, kas var apdraudēt iedzīvotājus.

Ilze Āboliņa: “Tam ir iespējams uztaisīt mākslīga intelekta risinājumu. Tas ir gan digitālais dvīnis, kurā mēs izvietotu dažāda veida sensorus, ne tikai, piemēram, ūdens līmenim, bet arī krastiem, arī caurtecei un spētu prognozēt ar mākslīgā intelekta kamerām, kas tālāk notiks – ja tas ūdens ar tādu caurteci iet tik un tik, tad pēc tik un tik stundām tev būs tas un tas.”

Par notikumiem Jelgavas pilsētā turpina ziņot arī iedzīvotāji. Pērn Pašvaldības operatīvās informācijas centrs saņēma gandrīz desmit tūkstošus ziņojumu, kas kopā ar videonovērošanu ļauj dienestiem reaģēt ātrāk.