Pēc gaisa apdraudējuma brīdinājuma iedzīvotājiem rodas jautājumi par patvertnēm

Svētdien Ogres, Aizkraukles un Bauskas novadu iedzīvotāji saņēma šūnu apraides brīdinājumu par gaisa apdraudējumu. Tas daudziem lika aizdomāties par savu drošību un rīcību šādā situācijā. Vai brīdinājuma saņemšanas gadījumā jādodas uz tuvāko patvertni, un vai tajā patiešām varēs iekļūt, ja tas būs nepieciešams?

Ogrē sastaptie iedzīvotāji brīdinājumu uztvēra atšķirīgi. Vieni zināja, kur mājoklī meklēt drošāku vietu, citi atzina, ka paziņojumu īpaši nopietni neuztvēra.

Vallija, ogrēniete:

– Saņēmāt svētdienas šūnapraides paziņojumu?

– Jā.

– Kā jutāties? Vai zinājāt, kas jādara?

– Meklēju, kur ir divas sienas starpā.

– Mājās atradāt?

– Jā, es jau zināju pirms tam jau.

– Ir pārdomāta tā lieta?

– Nu, kā tad. Kā tas savādāk.

Savukārt Mārīte atzina, ka pēc brīdinājuma saņemšanas turpinājusi gulēt, jo telefons atradies pirmajā stāvā, kamēr viņa gulējusi otrajā. Viņa gan zina, ka nepieciešamības gadījumā ģimenei ir pieejams pagrabs, kur patverties. Arī Aleksandra uztraukumu neizjuta un uzskatīja, ka galvenais ir palikt mājās un sagaidīt nākamo paziņojumu.

Daļa iedzīvotāju atzīst, ka šādās situācijās vēlētos saņemt konkrētāku informāciju ne tikai par nepieciešamo rīcību, bet arī par apdraudējuma nopietnību un iespējamo risku tuvākajā apkārtnē. Arī ogrēniete Inga Āboltiņa, saņemot brīdinājumu, sākotnēji bažījās par iespējamu apdraudējumu Lielvārdē, kur atrodas militārā bāze.

Inga Āboltiņa, ogrēniete: “Tā pirmā doma, kas man bija – bombardē Lielvārdi. Man pilnīgi tagad zosāda pārskrēja pāri. Bet, ja būtu mazliet vairāk informācijas, kaut vai pieminēts, ka Lietuvā, tad būtu mierīgāk.”

Saņemot brīdinājumu, Inga bija mājās viena. Viņa devās pie kaimiņos dzīvojošās mammas, un abas drošības nolūkos uzturējās koridorā, kur daļēji bija iespējams ievērot divu sienu principu. Taču Ingu interesēja arī tas, kur atrodas tuvākās patvertnes. Pēc trauksmes atcelšanas viņa devās pārbaudīt, vai aptuveni kilometra attālumā kartē norādītā patvertne patiešām ir atrodama un vai nepieciešamības gadījumā tur varētu meklēt patvērumu.

Inga Ābotliņa, ogrēniete: “Es noliku mašīnu un vienkārši gāju apgaitā. Meklēju ēkas, atradu īsto adresi, arī apgāju apkārt, apskatījos, nebija nekādas zīmes. Bija vienas durvis vaļā. Es paskatījos apkārt, man bija, godīgi sakot, bail, ka tur iznāks kāds dzērājs vai vēl kaut kas, jo tā smaka nebija patīkama. Es ātri paskatījos, nekādas ieejas uz pagrabiem vai zemtrepes neredzēju, vienkārši apgāju to ēku un sapratu, ka te nav nekādas patvertnes, bet novada mājaslapā šī adrese figurē. Tad man radās jautājums: ko es, kā iedzīvotājs, meklējot glābiņu, aizbraucot uz norādīto adresi, kā man tālāk rīkoties?”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) skaidro, ka brīdinājums par gaisa apdraudējumu automātiski nenozīmē, ka iedzīvotājiem jādodas uz patvertni. Vispirms jāseko paziņojumā sniegtajām norādēm un jāmeklē droša vieta telpās.

Agrita Vītola, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore: “Šobrīd, saņemot šūnu apraides paziņojumu par to, ka ir gaisa apdraudējums, tas automātiski nenozīmē, ka būs atvērtas patvertnes un ka attiecīgi cilvēkiem jādodas uz šīm patvertnēm. Arī tajos paziņojumos, ko cilvēki saņem, tur nav rakstīts, ka ir jādodas uz tuvāko patvertni. Bet ir pieminēta patveršanās vieta, droša vieta. Tas būs noteikti telpās, pēc iespējas tālāk no logiem, no lodžijām un balkoniem, lielām vitrīnām vai kā citādi.”

Dienests arī uzsver, ka patvertnes atrašanās vieta lietotnē „112 Latvija” pati par sevi nenozīmē, ka konkrētā vieta ir aprīkota un ikvienam pieejama jebkurā laikā. Patvertņu sagatavošana un atvēršana ir atkarīga no konkrētās situācijas un atbildīgo institūciju norādījumiem.

Agrita Vītola, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore: “Patvertnes paredzētas izmantošanai kara un militāra apdraudējuma gadījumā. Ja Nacionālie bruņotie spēki dotu informāciju, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina šādas patvertnes, attiecīgi sekotu rīkojums sagatavot patvertnes iedzīvotāju uzņemšanai. Nav gluži tā, ka, ja kaut kas notiek, automātiski patvertnes ir jānodrošina.”

Svētdienas notikumi atgādināja, cik svarīgi ir laikus pārrunāt ģimenē rīcību apdraudējuma gadījumā. Jāzina, kur mājoklī meklēt drošāko vietu, kā sazināties ar tuviniekiem un kā rīkoties, ja brīdinājums tiek saņemts brīdī, kad ģimene nav kopā. Vairāk par rīcību apdraudējuma gadījumā un mājokļa pielāgošanu drošākai videi var uzzināt lietotnē „112 Latvija”.