ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa negaidītā vizīte Maskavā izraisījusi plašas spekulācijas par tās mērķi, tomēr arī dienu pēc vizītes skaidras atbildes par sarunu saturu nav, liecina publiskajā vidē pieejamā informācija.
ASV prezidents Donalds Tramps to raksturojis kā zināmā mērā “rutīnas” vizīti, Kremlis runā par kontaktiem starp specdienestiem, bet Latvijas amatpersonas un drošības eksperti aicina no publiski pieejamās informācijas neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.
Tramps intervijā konservatīvajam radiožurnālistam Glenam Bekam sacījis, ka Retklifa vizīte Maskavā varētu dot kādus rezultātus. Pēc ASV prezidenta teiktā, tā zināmā mērā bijusi “rutīnas” vizīte, kuras laikā apspriests Krievijas sāktais karš pret Ukrainu.
“Mēs vēlētos, lai karš pret Ukrainu beigtos,” sacījis Tramps.
Arī Kremlis trešdien pirmo reizi komentējis CIP direktora ierašanos Maskavā. Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka vizītes mērķis bijuši “kontakti starp specdienestiem”. Viņš uzsvēris, ka Retklifs ar Putinu nav ticies, taču sīkākas detaļas par sarunām neatklāja.
Peskovs kontaktus starp abu valstu specdienestiem vērtējis kā pozitīvu procesu, norādot, ka tie mēdz turpināties arī vissarežģītākajos ASV un Krievijas attiecību periodos. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, pagaidām esot pāragri spriest, vai šīs sarunas varētu ietekmēt abu valstu attiecības.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts pieļāvis, ka Retklifa došanās uz Maskavu varētu būt saistīta ne tikai ar karu Ukrainā, bet arī ar Eiropas drošību un situāciju Irānā. Viņaprāt, fakts, ka uz Maskavu devies tieši CIP direktors, varētu liecināt, ka bijis nepieciešams nodot informāciju specdienestu savstarpējās uzticības līmenī.
Vienlaikus Sārts uzsvēris, ka pašlaik nav pamata šo vizīti tulkot kā signālu par iespējamu Krievijas gatavošanos drošības situācijas eskalācijai Austrumeiropā vai NATO.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka viņam nav informācijas par Retklifa sarunu mērķi un viņš nevēlas spekulēt par iespējamo ASV vēstījumu Krievijai. Pudāns gan apstiprinājis, ka ASV militārās lidmašīnas lidojums bijis koordinēts ar Latviju, tostarp saistībā ar Latvijas gaisa telpas izmantošanu.
Viņš vienlaikus atgādinājis, ka Krievijai pašlaik nav militāru spēju plašam iebrukumam NATO, turklāt Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Krievijas radītie draudi gan neesot pazuduši un var izpausties arī kā sabotāža, terorakti un cita veida hibrīdapdraudējumi.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien atteicies atklāt, vai Retklifam, uzturoties Latvijā, bijušas tikšanās ar Latvijas amatpersonām. Viņš uzsvēris, ka Latvijai ar ASV ir cieša sadarbība informācijas apmaiņā, konsultācijās un nepieciešamības gadījumā arī loģistikas atbalstā.
“Mūsu sadarbība gan diplomātiskajā, gan izlūkdienestu līmenī ir ļoti cieša, bet jebkādus komentārus par vizīti sniegs mūsu amerikāņu sabiedrotie tajā apjomā un tajā pieļaujamībā, kādu viņi paši uzskata par vajadzīgu,” sacīja Rinkēvičs.
Jautāts, vai Latvijas iedzīvotājiem pēc negaidītās CIP direktora vizītes Maskavā būtu pamats satraukumam, prezidents norādīja, ka viņa pārliecība par sabiedroto atbalstu Latvijai nav mazinājusies. Arī Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs nav komentējuši, vai Retklifs Latvijā ticies ar šo dienestu vadību.
Tikmēr ASV mediji, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstījuši, ka pirms Retklifa ierašanās Maskavā Vašingtona brīdinājusi Ukrainu par augsta līmeņa ASV delegācijas atrašanos Krievijā un lūgusi uz vizītes laiku apturēt triecienus. Otrdien Maskavā netika ziņots par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Līdz ar to arī pēc ASV, Krievijas un Latvijas amatpersonu komentāriem joprojām nav publiski zināms, ar ko Retklifs Maskavā tikās, kādi konkrēti jautājumi tika apspriesti un vai vizīte bijusi daļa no plašākas diplomātiskas vai drošības iniciatīvas.
Jau vēstīts, ka otrdienas rītā Maskavas Vnukovas lidostā nolaidās no Rīgas izlidojusi ASV Gaisa spēku transportlidmašīna “Boeing C-17 Globemaster III” ar borta numuru RCH4555. ASV mediji vēlāk ziņoja, ka viens no tās pasažieriem bijis CIP direktors Džons Retklifs.
Lidmašīna Rīgā bija ieradusies 23. augustā no Kempspringsas Merilendas štatā, kur atrodas Endrūsa gaisa spēku bāze. Otrdienas vakarā tā no Maskavas atgriezās Rīgā. Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” vēstīja, ka Retklifs Rīgā, visticamāk, pārsēdies citā, mazākā lidaparātā.
Retklifa negaidītā došanās uz Maskavu izraisīja jautājumus arī tādēļ, ka viņa priekšgājējs CIP direktora amatā Viljams Bērnss Krieviju apmeklēja 2021. gada novembrī, cenšoties novērst situācijas eskalāciju saistībā ar Ukrainu. Trīs mēnešus vēlāk Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tomēr Latvijas drošības eksperti uzsver, ka pašlaik nav pietiekamas informācijas, lai Retklifa vizītei piešķirtu līdzīgu nozīmi.