Mūsdienās katrā mājā ir ne vien ledusskapis, televizors un veļasmašīna, bet arī daudz mazās sadzīves tehnikas un gadžetu ar akumulatoriem, ko dažkārt izmetam sadzīves atkritumos. Nereti tie izraisa aizdegšanos, kas ne vien piesārņo dabu, bet arī apgrūtina atkritumu savākšanu.
21. gadsimts ir atnācis ar tehnoloģiju pārbagātību. Teju katrā mājā līdzās tādām ierastajām sadzīves precēm kā ledusskapis, veļasmašīna un televizors ir arī viedtālruņi, austiņas, power banka un daudzas citas lietas, kas darbojas ar baterijām vai litija akumulatoriem. Nolietotajai sadzīves tehnikai ir paredzētas vietas, kur to nodot. Tāpat īpaši tam paredzētās vietās varam atstāt arī vecās baterijas un elektroniskās cigaretes, tomēr nereti vieglu roku tās izsviežam sadzīves atkritumos, un bieži vien tieši tas ir iemesls ugunsgrēkam.
SIA “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs stāsta, ka šādu gadījumu kļūst aizvien vairāk: “Pēc ES Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas datiem pēdējos piecos gados ir dubultojušies atkritumu aizdegšanās gadījumi, kuru iemesls ir litija baterijas. Latvija nav izņēmums. Mēs pēc savas pieredzes arī redzam, ka aizdegšanās notiek aizvien biežāk. Progress nestāv, kas ir labi. Mums ikdienā ir daudz elektropreču un elektroiekārtu, kas palīdz mūsu ikdienā, bet negadījumi, kas saistīti ar aizdegšanos, arī ir aizvien biežāki.”
Kā skaidro SIA“CleanR” valdes priekšsēdētājs, visbiežāk aizdegšanās notiek, kad sadzīves atkritumu konteinerā iemestās elektropreces kopā ar atkritumiem nonāk atkritumu savākšanas automašīnas presē: “Šeit nav nekāda mākslīgā intelekta, tā ir reālā dzīve. Izpētot gadījumus, kur notiek gruzdēšana mašīnās vai šoferi tiek galā paši, vai kolēģi uz šķirošanas līnijām tiek galā patstāvīgi, ir arī gadījumi, kad mēs esam spiesti izsaukt palīdzību. Ir arī gadījumi, kad mēs lielākos negadījumos sadarbojamies daudz plašāk. Nākas secināt, ka šajos gadījumos bieži vien par iemeslu kalpo vai nu saltiņš, vai nu, mums bija gadījums, kad cilvēki vienkārši maisiņā bija izmetuši vecus mobilos telefonus, un tas bija iemesls aizdegšanās gadījumam.”
Ne mazāk svarīgi ir raudzīties, kur un kā lādējam ierīces, jo arī bez uzraudzības atstāts pie lādētāja pieslēgts telefons var beigties ar ugunsgrēku. Ar savu pieredzi dalās LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis: “Kolēģe bija atstājusi telefonu lādēties. Jau pavecs telefons uz palodzes saulainā dienā. Telefons bija sakarsis, acīmredzot pārkarsis un baterija bija aizdegusies – ar dūmiem, ar liesmu. Ņemot vērā, ka tas notika cietvielu fizikas institūtā, kur drošības pasākumi ir diezgan stingri, tas izsauca ugunsdzēsības trauksmi un viss institūts evakuējās, jo tajā brīdī jau nav zināms, vai tas ir nopietns ķīmisks ugunsgrēks, vai tas ir kaut kas neliels.”
Daudzkārt uzlādējamās litija baterijas bojājums un līdz ar to īssavienojums var rasties dažādos apstākļos, piemēram, karstumā vai mehāniskā bojājuma dēļ. Uzskatāmi to parāda arī zinātnieku veiktais eksperiments.
LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis skaidro: “Ja baterijā rodas kāds īssavienojums vai nu ārēji, vai iekšēji, varbūt bateriju saspiežot, arī tas rada iekšējo īssavienojumu. Baterija sāk uzkarst, un, ja tā uzkarst pietiekoši daudz, sākas neatgriezenisks process līdz baterijā iekšā veidojas degošs gāzu maisījums, kas pat bez ārēja ierosinātāja var pats no sevis uzliesmot. Austiņas, pulksteņi, elektroniskās cigaretes – šādas mazas lietas, principā viss, ko var lādēt, satur bateriju. Tikko tas satur bateriju, ir skaidrs, ka tas saistās ar zināmiem riskiem. Tad, kad bateriju mehāniski deformē, rodas kāds īssavienojums, baterija var sakarst un daļā gadījumu arī aizdegties.”
VUGD operatīvās vadības pārvaldes vecākais inspektors Krišjānis Mincenbergs stāsta, ka arī Latvijā šādu gadījumu ir daudz: “Mūsu statistika rāda, ka no kopējā ugunsgrēku skaita katrs piektais ugunsgrēks ir saistīts ar elektroierīcēm, elektrobojājumiem.”
Skarbo statistiku gan var būtiski mazināt, ja rūpīgi uzraudzīsim savas elektroierīces un rīkosimies atbilstoši instrukcijai, bet tad, kad tās savu laiku nokalpojušas vai kļuvušas liekas, atbrīvosimies no tām pareizi. Turklāt tādējādi ne vien pasargāsim sevi un apkārtējos no ugunsgrēkiem, no ķīmisku vielu nonākšanas dabā, bet arī veicināsim aprites ekonomiku, jo pareizi nodotās elektropreces, tostarp arī parastās baterijas, tiek nodotas pārstrādei.