Par krāpniecības gadījumiem dzirdam diezgan bieži. Ierasts, ka arī policija un dažādi kiberdrošības eksperti regulāri skaidro un izglīto cilvēkus, lai tie nekļūtu par upuriem krāpnieku nagos. Bieži vien krāpnieki uzdodas par labi zināmu organizāciju pārstāvjiem. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pastus.
“CSDD vārdā pēdējo mēnešu laikā klientiem tiek izsūtīti e-pasti un īsziņas ar it kā piešķirtajiem administratīvajiem sodiem, ko lūdz apmaksāt e-CSDD platformā, e-pakalpojumos. Taču klienti ir saskārušies ar daudzām krāpnieciskām vēstulēm un paziņojumiem, kas nav sūtīti no mums, bet ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus. Krāpnieki tiešām ir pacentušies un uzbūvējuši identisku e-CSDD mājaslapu, kur autorizācija notiek ar bankas starpniecību. Ievadot lietotāju numurus un paroles, krāpnieki var tikt klāt cilvēku banku kontiem un pārskaitīt līdzekļus uz krāpnieciskajiem kontiem.” Tā radušos situāciju komentē CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Katra krāpnieka sūtītajā e-pastā vai īsziņas beigās ir norādīts konts, uz kuru pārskaitīt naudu. Interesanti, ka šajā gadījumā, ja nauda tiktu pārskaitīta, tā tiešām nonāktu oficiālas valsts iestādes kontā. Tomēr arī šeit ir kāda nianse.
CSDD vārdā tiek izsūtītas viltus īsziņas un e-pasti. ReTv
Mālmeisters : “Ne dīvainākais, bet pozitīvākais apstāklis ir tas, ka šie dati, kas ir norādīti Valsts kases konta numuros, ir patiesi. Ja netiek izmantota iespēja caur e-pakalpojumiem nomaksāt it kā administratīvo sodu, bet pa tiešo iekopējot attiecīgos kontus, tad naudiņa neaizripotu uz kādu krāpniecisko kontu, bet tiešām tiktu ieskaitīta valsts kasē. Bet tas ir pagaidām. Skaidrs, ka krāpnieki attīstās un domā līdzi. Vajadzētu pārliecināties par bankas datiem, kas ir šie saņēmēji.”
ReTv
“Rakstītais ir, bet, ja jūs spiežat uz saiti, tur ir pilnīgi kas cits. Tas, kas ir rakstīts – jā, ja jūs to nokopējat kā tekstu un ievadāt interneta bankas programmā, protams, tas ir konts, kas pieder valsts kasei, uz ko sodi aiziet. Bet uzbrucēji negaida, lai jūs kopētu un maksātu caur internetbanku. Ziņās ir hipersaite, uz kuras uzklikšķinot, tiekam aizvirzīti citur. Tas ir pilnīgi kas cits. Tur nav nekādas saistības ar valsts kasi.”
Kiberdrošības eksperts atzīst, ka, diemžēl, ir cilvēki, kuri krāpnieku nagos nonākuši pat vairākas reizes.
“Jāatzīst godīgi, cilvēku prāts aizmirst lietas. Mums, diemžēl, ir apkrāptie, kuri vairākkārt ir iekrituši uz krāpnieku piedāvājumiem un viltus lapām. Tas, ka esat vienreiz apkrāpts, ļoti maz paliek atmiņā ilgstoši.”
CSDD aicina būt uzmanīgiem ar aizdomīgiem e-pastiem par sodiem. ReTv
Viens no veidiem, kā pasargāt sevi un savu viedierīci, ir lejupielādēt DNS ugunsmūri, kas pieejams ikvienam bez maksas. Tomēr galvenais, ko paturēt prātā, pat ja esat saņēmuši ziņu par kādu sodu, ko nepieciešams nomaksāt, nekādā gadījumā nedrīkst steigties.
Mālkalnietis : “Ļoti bieži uzbrucēju mērķis ir panākt, lai jūs veicat maksājumus mobilajās iekārtās, kurās neredzat, kur esat iegājuši, un ko apstiprināt vai nē. Ja ir iespējams, atliekiet maksāšanas un sodu nomaksas procedūru vismaz līdz brīdim, kad piekļūstat lielāka datora ekrānam un redzat, kur esat aizgājuši. Telefonos bieži vien nepamanām, ka esam krāpnieku vietnē.”
Noslēgumā kiberdrošības eksperts sniedz padomu, kādus līdzekļus vislabāk izmantot gadījumos, ja kādā mājaslapā nepieciešams autentificēties, tādējādi apstiprinot savu identitāti.
“Es ieteiktu izmantot autentifikācijai nevis internetbanku, bet e-parakstu un Smart-ID līdzekļus, kas neļauj tieši piekļūt bankas kontam. Nauda ir tas, ko vēlas uzbrucēji. Ja jūs rūpīgi paskatāties uz viltus saitēm, tur nevienā vietā nebūs e-paraksts kā autentifikācijas līdzeklis, jo viņus tas neinteresē. Viņus interesē internetbankas un internetbankas dati.”
Ceļu satiksmes drošības direkcijā vēl piebilst, ka ik pa laikam sociālajos tīklos redzami sludinājumi ar piedāvājumu, ka par konkrētu summu cilvēkiem ir iespēja iegādāties autovadītāja apliecību. Jeb vienkārši runājot, veikli darboņi turpina krāpt cilvēkus. Arī šī ir krāpniecība. Vienīgā iestāde, kura Latvijā var izsniegt autovadītāja apliecību, ir Ceļu satiksmes drošības direkcija.