Iespējams, katrs telefons mūsu kabatās nākotnē var kļūt par nozīmīgu sensoru, lai krīzes brīdī fiksētu un nodotu informāciju par gaisa telpas apdraudējumu. Cēsnieks Kristaps Gertmanis šobrīd turpina darbu pie mobilās lietotnes “AirAlert”. Tā ļaus cilvēkiem fiksēt aizdomīgus lidojošus objektus, nekavējoties par to paziņot operatīvajiem dienestiem un saņemt atbildi, kā rīkoties. Interesanti, ka šo sarežģīto sistēmu, kura vēl atrodas izstrādes procesā, Kristaps būvē un testē viens pats.
Iespējama gaisa apdraudējuma laikā, pamanot debesīs kādu lidojošu objektu, pats galvenais ir zvanīt 112. Bet Cēsu novadā dzīvojošais Kristaps Gertmanis uzskata, ka cilvēki ne vienmēr spēs redzēto precīzi aprakstīt. Tieši tāpēc viņš šobrīd izstrādā mobilo lietotni, kura ātri un precīzi nodod informāciju operatoram, kā arī sniedz atgriezenisko saiti, kā cilvēkam attiecīgajā brīdī rīkoties.
“Radās doma, kā varētu palīdzēt no darba drošības viedokļa, jo, ja mēs skatāmies Latvijā, cik mums ir telefonu – tie ir 1,6 miljoni. Katrs šis telefons var tikt izmantots kā sensors. Piemēram, telefonā ir GPS atrašanās vieta, tas fiksē brīdi, kad tiek filmēts. Tas var iedot to svarīgo informāciju, ko parasti cilvēks nevar vārdos iedot,” skaidro lietotnes “AirAlert” izstrādātājs Kristaps Gertmanis.
Ikdienā Kristaps Gertmanis Norvēģijā rūpējas par darba drošību augstsprieguma elektrolīniju būvniecības objektos. Šeit gūto pieredzi viņš arī pielietojis, lai radītu lietotni “AirAlert” un to atbalstošo sistēmu. Idejas autors pats ir darbojies militārajā sfērā, tāpēc šī industrija viņam nav sveša.
“Es uzskatu, ka šis ir kaut kas unikāls. Sarunājoties ar potenciālajiem Ukrainas pārstāvjiem, kas arī piedāvā savus projektus, es sapratu, ka pat Ukrainā šāda tipa aplikācijas nav,” atklāj Kristaps Gertmanis.
Pamanot debesīs kādu lidojošu objektu, atliek vien pavērst pret to telefona kameru, nofilmēt īsu video un nosūtīt. Sistēmas komandcentrā informāciju nekavējoties apstrādā un pārbauda, un vien dažu sekunžu laikā cilvēks saņem atbildi par redzēto. Tikpat ātri informāciju no notikuma vietas var saņemt arī operatīvie dienesti, lai lemtu par tālāko rīcību.
Lietotnei ir arī izglītojoša un praktiska krīzes vadības funkcija.
“Šī telefona aplikācija cilvēkam papildus palīdz saprast, kur ir patvertne, ko darīt 72 stundās un kas ir nepieciešams izdzīvošanai. Tu vari ieklikšķināt un atzīmēt, vai esi savācis visu, kas tev ir vajadzīgs. Protams, tā neaizstāj 112 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju, tā tikai palīdz,” uzsver izstrādātājs.
Šobrīd pie šī projekta izstrādes Kristaps strādā viens pats. Ar padarīto viņš ir iepazīstinājis arī Latvijas spēka struktūras un saņēmis atzinīgu novērtējumu. Tomēr, lai lietotne kļūtu publiski pieejama, darāmā vēl ir daudz.
Būtiskākais palīgs šajā apjomīgajā darbā ir mūsdienu tehnoloģijas. “Jā, tas top ar mākslīgo intelektu. Es atklāju veidu, kā aizvietot resursus. Ja agrāk būtu nepieciešams izveidot šādu aplikāciju, tur būtu jābūt speciālistiem, kas pārzina front-end un back-end programmēšanu, kas plāno visu sistēmu. Būtu vajadzīgi menedžeri un vadītāji – vesela komanda, lai to visu izdarītu. Tagad šo komandu man aizvieto mākslīgais intelekts. Galvenais – ir vajadzīgs cilvēks, kurš zina, ko viņš grib, kas ir nepieciešams un kā sistēmai ir jāstrādā,” stāsta Kristaps Gertmanis.
Pēc mākslīgā intelekta aprēķiniem, izstrādātā sistēma brīvajā tirgū jau tagad varētu maksāt vairākus miljonus eiro. Tās tālākai attīstīšanai un testēšanai autors ir pieteicies Aizsardzības ministrijas paspārnē esošajam “UniLab” grantam, kā arī decembrī gatavojas startēt vēl kādā NATO atbalsta programmā, kas paredzēta šādu militāriem un drošības mērķiem pielāgotu informācijas sistēmu risinājumu izstrādei.