Ar pilsētas sprinta sacensībām noslēgusies “Orientiera 2026” sezona. Tā vienlaikus bija arī Līvānu kausa izcīņa, kas jau desmito gadu veltīta orientēšanās sporta entuziasta Gunāra Jāņa Mīkuļa piemiņai.
“Viņš mums bija liels vilcējspēks tajā laikā, it sevišķi veterāniem un senioriem, tāpēc mums likās, ka tas ir svarīgi,” teic sacensību galvenais tiesnesis Varis Peisenieks. “Tomēr viņš bija viens no pirmajiem latviešiem, kurš dabūja sporta meistaru, un tas nebija tā viegli.”
Atšķirībā no sacensībām mežā pilsētvidē distance jāplāno citādi – kartē ir daudz ielu, ēku, sētu un citu šķēršļu, tādēļ pareizais maršruts jāizvēlas ļoti ātri.
“Orientēšanās mežā nozīmē pārvarēt kalnus, izvēlēties pareizos ceļus, saprast, kur ir vieglāks skrējiens. Tev jāprot orientēties ar kompasu, orientēties pēc reljefa – tas viss notiek mežā. Pilsētā atkal zibenīgi jāpieņem lēmumi,” stāsta OSK “Sēlijas Mežs” pārstāvis Justs Lūkins. “Tev jāspēj ļoti ātri, ļoti raibā kartē ieraudzīt labāko variantu.”
Savukārt tiem, kuri Līvānus nepārzina, sacensības vienlaikus kļūst arī par iespēju pilsētu iepazīt no pavisam cita skatpunkta.
“Vietējiem mazliet vieglāk, iebraucēji – mazliet savādāk,” uzskata MJIC “Kvartāls” sporta organizators Aleksandrs Mitins. “Man šķiet, ka šis ir izcils veids, kā iebraucējiem izpētīt, kāda tad ir mūsu pilsēta, izpētīt katru stūrīti.”
“Kā vienmēr Līvāni ir ļoti izaicinoši un piedzīvojumiem bagāti,” pauž Līga no Variešu pagasta. “Katru gadu braucam uz šo sprinta posmu, jo var labi iepazīt pilsētu un ļoti ātri censties lasīt karti.”
“Orientiera” kārtās vidēji piedalās ap 100 cilvēku. Pēc pandēmijas dalībnieku skaits pieauga, bet šogad vērojams neliels kritums. Līvānu posmā startēja vairāk nekā 70 orientieristu. Dalībnieku pieredze ir ļoti atšķirīga – vieni orientēšanās sportā ir jau vairākus gadu desmitus, citi tam pievērsušies tikai pēdējos gados.
“Tā nopietni katru nedēļu braucu no 1985. gada apmēram. Mani motivē tas, ka varu izkustētiem, bet ne tikai fiziski, bet arī tas, ka reizē ir jādomā,” atklāj Andris no Pļaviņām.
“Sāku no 2021. vai 2022. gada orientēties. No sākuma bija visgrūtāk ar kompasu noorientēt karti, jo vienmēr uzņem virzienu par tālu vai tuvu un aizskrien nepareizi,” atminas Rūta no Jēkabpils.
Taču orientēšanās pievilcība, kā atzīst dalībnieki, slēpjas tieši tajā, ka fiziskā slodze visu laiku iet roku rokā ar domāšanu.
“Pirmā reize mežā man uzreiz ļoti, ļoti patika, jo tā ir ne tikai skriešana, bet arī domāšana, līdz ar to tu pat nepaspēj padomāt, ka tu skrien, jo tu visu laiku risini kaut kādus uzdevumus un domā, kur ir nākamais punkts,” saka Daugavpils orientēšanās kluba “Stiga” valdes priekšsēdētāja Anastasija Smoļakova.
Pieredzes trūkums nav šķērslis, lai sāktu – organizatori uzsver, ka iesācējiem pirms starta izskaidro gan kartes apzīmējumus, gan distances veikšanas principus.
“Mums ir izaicinoši apvidi, kuri ir grūti. Bet ir arī apvidi, kuros ir celiņi, stigas, un mums ir marķētā distance,” informē Justs Lūkins. “Un tad cilvēks atnākot, viņam vienkārši pateiks, parādīs karti, parādīs apzīmējumus.”
Gunārs Jānis Mīkulis savulaik bija arī orientēšanās kluba “Sēlijas Mežs” biedrs. Pēc viņa aiziešanas mūžībā pirms desmit gadiem domubiedri vienojās piemiņas sacensības rīkot desmit gadus, tādēļ šā gada Līvānu kauss varētu būt noslēdzošais līdzšinējā formātā, tomēr organizatori cer, ka tradīciju pārņems jaunākā paaudze.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |