Vairāk iecirkņu un vienkāršāka balsošana – cer uz lielāku diasporas vēlētāju aktivitāti

Vairāk vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs, priekšvēlēšanu diskusijas diasporā un vienkāršāka balsošana pa pastu. Šogad radīti vairāki priekšnosacījumi, lai ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi vēlēšanās piedalītos aktīvāk.

CVK koordinatore sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem Mārīte Kļaviņa: “Zinām, ka, ja Latvijā ir kaut kāda krīze, ir kaut kāds svarīgs lēmums, tad arī Latvijas vēlētājs ir aktīvāks. Tā kā principā, saprotot šobrīd šo sarežģīto ģeopolitisko situāciju un arī varbūt Latvijas politiskās vides specifiku, mēs arī ļoti ceram, ka diasporas vēlētāji redzēs, ka viņiem šī ietekme ir gana liela un tas ir ļoti nozīmīgi.” 

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savu balsi atdeva vien 16% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ārvalstīs. Taču arī šāds skaits nav mazsvarīgs – diasporas balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze: “Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies, ja diasporā dzīvojošo balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, viņi balso par Rīgu, un diasporā dzīvojošie, šie 16% aktīvo, faktiski ievēl trīs mandātus. Tas nav maz no 38.”

“Mēs arī uzsveram to, cik daudz tas patiesībā arī attiecas uz mums ikdienā. Vai tā būtu ģeopolitika, vai ekonomika, vai izglītība, ar skatu, piemēram, uz reemigrāciju – kāpēc man kā diasporā esošam cilvēkam būtu svarīgi atbalstīt Latvijā labu izglītības sistēmas attīstību, atbalstīt tautsaimniecību, jo, protams, mēs taču visi turam to iespēju atvērtu, ka mēs arī kādu dienu varētu te atgriezties,” uzsver Mārīte Kļaviņa.

Priekšvēlēšanu diskusijās diasporā izskanējuši arī ļoti konkrēti jautājumi – no Stambulas konvencijas un Rail Baltica līdz airBaltic, Latvijas ekonomikai un ģeopolitikai.

“Arī Amerika, Kanāda, kuriem šis jēdziens – Stambulas konvencija – neko neizsaka, viņi, tā teikt, ļoti iedziļinājās šajā tēmā, un tad, kad mēs taisījām aptauju, kādas tēmas jūs vēlētos pārrunāt diasporā, tad patiešām tie bija Kanādas un Amerikas jaunieši, kuri teica, ka mēs vēlamies uzdot jautājumu politisko partiju pārstāvjiem par izstāšanos vai palikšanu Stambulas konvencijā. Otrs jautājums, protams, ir ar tautsaimniecību saistīts, tie ir Rail Baltica un AirBaltic. Jo, protams, tā ir loģistika, tie ir mūsu ikdienas ceļi uz Rīgu, cik ātri var atlidot, esot jebkurā pasaules galā, un arī redzot, cik svarīgi tas ir tūrismam, tā arī tāda globāli svarīga tēma, kura diasporu ļoti uzrunā. Protams, trešā ir ģeopolitika, kura arī Latvijai ir ļoti svarīga. Šis gads ir pirmais, kad arī diaspora tiks iesaistīta Valsts aizsardzības dienestā, tā kā tam nāk arī klāt vēl tāds emocionālais leņķis,” skaidro Mārīte Kļaviņa.

Taču viens no lielākajām izaicinājumiem ir panākt, lai interese par Latviju saglabātos arī jaunākajā diasporas paaudzē.

Sabīne Irbe, organizācijas “Eiropas jaunieši” valdes priekšsēdētāja: “Jaunietis varbūt nejūtas arī piederīgs vispār kaut kādiem politiskiem procesiem Latvijā.”

Tāpēc diasporas organizācijas arvien vairāk skaidro ne tikai to, kāpēc piedalīties vēlēšanās, bet arī – kā Latvijā notiek pats vēlēšanu process. “Ir tiešām daudz dezinformācijas un ir grūti orientēties, ja tu neesi pieredzējis vēlēšanas. Un tas jauniešiem un pirmās reizes vēlētājiem arī ir ļoti aktuāli,” skaidro Sabīne Irbe. 

Un informācijas pieejamība kļūst par vēl vienu izaicinājumu tiem jauniešiem, kuri Latvijā dzīvojuši maz vai nemaz.

Ligita Zariņa 20 gadus dzīvoja ārpus Latvijas: “Tas ir interesants jautājums, kā ar šo paaudzi, kurai nav valodas, bet kuri var vēlēt, iet balsot, kā lai viņi izdara tās izvēles, ja viņiem nav informācijas latviešu valodā. Jo mēs ilgāk dzīvojam šajā globālajā pasaulē, jo vairāk dažādas šīs problemātikas ir.”

3. oktobrī 15. Saeimas vēlēšanās arvalstīs klātienē varēs balsot 82 vēlēšanu iecirkņos bez iepriekšējās pieteikšanās, līdzi ņemot derīgu Latvijas pasi vai eiD karti.