“Ghetto Games” Jelgavā sportu apvieno ar rūpēm par jauniešu mentālo veselību

Sports kā iespēja stiprināt ne tikai fizisko, bet arī mentālo veselību. Ar šādu pieeju Jelgavā aizvadīts “Ghetto Games” ziemas sezonas pirmais posms, kur līdzās futbolam un basketbolam jauniešiem bija iespēja pārbaudīt savu emocionālo pašsajūtu un aprunāties ar speciālistiem. Tikmēr Jelgavas pašvaldības dati rāda, lai gan lielākā daļa skolēnu skolā jūtas labi, daļai nepieciešams papildu atbalsts, un pieaug arī to bērnu skaits, kuri nonāk sociālo dienestu redzeslokā. 

Uzvara, zaudējums, spēja sadarboties ar citiem un tikt galā ar emocijām. Tās ir prasmes, kuras sporta laukumā jaunietis apgūst līdzās fiziskajai sagatavotībai. Tieši tādēļ “Ghetto Games” ziemas sezonas pirmajā posmā Jelgavā sports šoreiz apvienots arī ar sarunu par jauniešu mentālo veselību.

“Ghetto Games” pārstāvis Edgars Gertners: “Ghetto Games sports tiek izmantots kā instruments darbā ar jaunieti. Viena sadaļa, ka viņš attīsta savas fiziskās prasmes, bet otra, ka viņš arī nostiprina savas mentālās spējas. Darbs komandā, zaudējums, uzvara, pārdzīvojums, kopā tas ir dabisks veids, kā cilvēks veido savu personību un arī mentālo stabilitāti.”

Paralēli futbola un basketbola spēlēm darbojās mentālās veselības pārbaužu stacija.

“Pie mums var atnākt bērns un aizpildīt īsu 12 jautājumu anketu apmēram minūtes laikā, bet viņam tajā brīdī ir nedaudz jāpadomā par to, kā es vispār pēdējo septiņu dienu laikā esmu juties. Un, ja nu kaut kas arī parādās tajā anketā, to var pārrunāt ar mani, ar vienaudžiem, kas notiek viņa dzīvē un tieši kādēļ viņš tā jūtas,” saka geštaltterapeite Aiga Gavare.

Par mentālo veselību jaunieši runā arvien atklātāk. Arī paši devītklasnieki atzīst, ka vienā klasē vai draugu lokā līdzās tiem, kuri jūtas labi, var būt jaunieši, kuru grūtības apkārtējie nemaz nepamana.

9. klases skolniece Karlīna: “Es novēroju, ka daudziem jauniešiem ir tiešām kaut kādas sevī noslēgtas problēmas, ar katru gadu saprotu, ka ir visvisādas. Katram ir citādākas problēmas un katram tās ir grūtākas, vieglākas, bet mums to nesaprast, jo mēs neesam tie cilvēki, bet tiešām ir. Starp jauniešiem mēs ievērojam.” 

Savukārt Jēkabs norāda, ka situācijas mēdz būt dažādas: “Noteikti tas ir kā kuram bērnam. Man personīgi viss ir ļoti forši. Es esmu priecīgs jaunietis, bet noteikti ir daži, kuriem ir nelielas problēmas. Ghetto Games ir ļoti forša jauniešu saliedētības organizācija. Es te esmu, lai mēģinātu uzvarēt futbolā.”

Jelgavas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu un jauniešu, kuru atbalstam pieejami 15 psihologi un 13 sociālie pedagogi. Ikgadējā skolēnu pašsajūtas aptauja rāda, ka 86 procenti skolā jūtas labi, bet 14 procentiem nepieciešams atbalsts.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas izglītības pārvaldes” vadītāja Gunta Auza: “Bērni visbiežāk norāda, ka tā ir liela pārslodze. Kā trūkst? Trūkst laika. Labā līmenī ar labu rezultātu izdarīt visus tos uzdevumus, ko gan skolā, gan kādās ārpusskolas nodarbībās viņiem jāpaveic. Visbiežāk šis ir noteiktā vecumposmā, bet salīdzinoši nav tik plaši. Tā ir vienaudžu savstarpējā saskarsme.”

Ārpus skolas atbalsts bērniem un vecākiem pieejams arī Izglītības un Sociālo lietu pārvaldēs. Turklāt palīdzības saņēmēju skaits aug. Pērn dažāda veida psiholoģisku un sociālās rehabilitācijas atbalstu saņēma 167 bērni, bet šogad jau 145.

Jelgavas sociālo lietu pārvaldes ģimenes atbalsta nodaļas sociālais darbinieks Anita Vovere: “Ja konkrēti par bērniem, tad tas ir mobings, vardarbība ģimenē, valsts valodas grūtības. Bērni un jaunieši saņem sociālā darbinieka konsultācijas, tai skaitā psihologa konsultācijas, izglītojošās un atbalsta grupu nodarbības. Galvenais ir bērnam un jaunietim nodrošināt šo atbalstu, lai viņš jūtas droši, un tas viss notiek ciešā sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, kā bāriņtiesa, policija, Izglītības pārvalde.”

Arī “Ghetto Games” organizatori mentālās veselības aktivitātes iekļauj vidē, kur jaunieši nonāk paši, tas ir sportā un kopā būšanā ar vienaudžiem. Ziemas periodā projekta komanda plāno doties uz 25 Latvijas skolām, kur sporta aktivitātes papildinās problēmsituāciju izspēle un informācija par to, kur jaunietim meklēt palīdzību.