Tas, kas parasti paliek pāri, Madonas novada Mārcienā kļūst par vērtīgu proteīna avotu. To paveic melnās dzelkņmušas kāpuri, kas lauksaimniecības atlikumus pārvērš jaunā resursā. Ideja radās pirms aptuveni astoņiem gadiem, kad vides inženieris Kārlis Sams meklēja veidu, kā samazināt ražošanas atlikumus.
Kārlis Sams skaidro, kā projekts tika uzsākts: “Esmu vides inženieris ar ilggadēju pieredzi atkritumu apsaimniekošanā, esmu strādājis ar bīstamajiem atkritumiem un sanācijas projektiem. Mans pēdējais projekts bija Inčukalna Gudrona dīķis, un pēc tā sapratu, ka nākamais solis nozarē ir ne tikai samazināt atkritumu daudzumu, bet meklēt veidus, kā tos vispār neradīt. Eiropā daudzi lielie ražotāji šo jau bija sākuši izmantot, un arī mani tas ieinteresēja. Sākumā uz to skatījos skeptiski, taču, kad izaudzēju pirmo ciklu, sapratu, ka tajā ir iespēja kaut ko attīstīt. No neliela eksperimenta mājās soli pa solim izveidoju pilotaudzētavu un pārcēlos uz Madonu, kur projekta īstenošanai bija nepieciešama arī zemnieku iesaiste. Vietējie zemnieki šeit bija ļoti atsaucīgi, tāpēc šī izvēle izrādījās ļoti labs lēmums.”
Viss sākas ar maziem kāpuriem, kurus kopā ar barību ievieto kastēs. Barību veido tikai augu izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes atlikumi. Pēc tam kastes nonāk audzēšanas zonā, kur kāpuri aug pilnīgā tumsā. Optimālos apstākļos no tiem iespējams izaudzēt līdz 200 kilogramiem dzīvu kāpuru. Kad kāpuri izauguši, tos izžāvē un pārstrādā, iegūstot eļļu un proteīniem bagātus miltus.
Kārlis Sams skaidro, kāpēc tieši melnās dzelkņmušas ir piemērotas atlikumu pārstrādei: “Melnās dzeltenmušas šobrīd pasaulē tiek izmantotas arvien vairāk. Šī suga ir pateicīga ar to, ka tā ļoti ātri vairojas un spēj efektīvi pārstrādāt dažādus atlikumus. No tiem kāpuri spēj atgūt līdz pat 70% proteīna, kas ir ļoti būtiski aprites ekonomikā. Insekti kopumā ir ļoti piemēroti šādai atlikumu pārstrādei, jo process notiek ātri. Tie spēj izmantot arī tādus materiālus, kas citiem dzīvniekiem vai pat cilvēkiem vairs nav derīgi, tādējādi dabā veicot ļoti efektīvu pārstrādes procesu.”
Kopumā procesā tiek izmantotas 1000 kastes, no kurām ik dienu tiek nomainītas 100. Tādējādi audzēšanas process turpinās nepārtraukti. Iegūtais proteīns nākotnē varētu kļūt par vienu no kombinētās barības sastāvdaļām, piemēram, zivju barībā.
Kārlis Sams, rādot projekta laikā iegūtos gala produktus, skaidro, kā notiek melnās dzelkņmušas pārstrāde un kāds gala produkts tiek iegūts: “Iegūtos kāpurus mēs izžāvējam, bet sākumā tas ir tikai pusfabrikāts, jo tajos ir līdz pat 30% eļļas. Lai materiālu varētu ilgstoši uzglabāt un izmantot tālāk, eļļai vajag būt izspiestai. Mēs šobrīd strādājam pie tehnoloģijas, kas spēs izspiest eļļu no kāpuriem un atlikušo masu samalt miltos. Insektu miltus var iestrādāt kombinētajā dzīvnieku barībā. Lielākais tirgus šiem miltiem ir plēsējzivju barība, insektu miltus tajā var pievienot aptuveni 10–15% apjomā. Vēl viena grupa ir tie paši atlikumi, kas mums paliek pāri no insektiem. Tas ir ļoti labs mēslošanas līdzeklis, kas stimulē augsni. Ārzemnieki to pat sauc par augsnes atdzīvinātāju, jo tas palīdz atdzīvināt augsni. Tas ir pielīdzināts slieku kompostam, patiesībā, es teiktu, ka pat labāks.”
Pagaidām projekts vēl ir eksperimentālā stadijā. Lai insektu audzēšanu attīstītu komerciāli, nepieciešams piesaistīt investorus un būtiski palielināt ražošanas apjomus par vismaz desmit reizēm.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |