Latvijai tuvākajās nedēļās lielākie drošības riski būs saistīti ar vēlēšanām, sociālajā tīklā “Facebook” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš brīdina par iespējamiem kiberuzbrukumiem, migrācijas spiedienu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, dronu incidentiem un informatīvajām operācijām.
Prezidents situāciju pasaulē, Eiropā un Latvijas reģionā raksturo kā ļoti saspringtu. Krievijas karš pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpinot radīt politisku un militāru eskalāciju, kam pievienojas energoresursu cenu kāpums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
Rinkēvičs prognozē, ka šā gada rudens un ziema būs sarežģīti gan Latvijai, gan Eiropai. Viņš norāda, ka jau pašlaik pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju gadījumi pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem, un šādas aktivitātes tiekot novērotas arī Latvijā.
Prezidenta vērtējumā, turpmāka situācijas eskalācija ir ļoti iespējama, paužot pārliecību, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām Krievijā “tādā vai citādā formā” notiks mobilizācija un tiks pastiprinātas militārās operācijas pret Ukrainu. Rinkēvičs uzskata, ka Krievijas mērķis ir izmantot ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu tās atbalstītājus un vājinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) vienotību.
Vienlaikus prezidents uzsver, ka pašlaik nav pazīmju, kas liecinātu par gatavošanos plaša mēroga konvencionālam Krievijas iebrukumam NATO vai ES teritorijā.
“Fakti šobrīd liecina, ka plaša mēroga klasisks Krievijas iebrukums NATO/ES teritorijā nav iespējams, nav tādu spēku koncentrācijas,” raksta Rinkēvičs.
Savukārt sabotāžas, diversiju, spiegošanas, kiberuzbrukumu un informatīvo operāciju risks, pēc prezidenta vērtējuma, pieaug. Viņš norāda, ka Latvijas un sabiedroto drošības dienesti pastāvīgi sadarbojas un vairākos gadījumos izdevies novērst vai neitralizēt šādas darbības, kā arī aizturēt spiegus, diversantus vai sabotierus.
Rinkēvičs arī aicina pārskatīt terminoloģiju, ar kuru tiek raksturotas šādas Krievijas darbības. Viņaprāt, sabotāžu, teroraktus un diversijas nevajadzētu apvienot zem jēdziena “hibrīdapdraudējums”, jo tas var mazināt priekšstatu par šo darbību nopietnību.
Prezidents norāda, ka NATO ir pastiprinājusi Baltijas jūras infrastruktūras un gaisa telpas aizsardzību, bet Latvija saistībā ar tuvāko nedēļu riskiem lūgusi palielināt NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni. Pastiprināti strādājot arī Latvijas iekšlietu un drošības struktūras.
Austrumu pierobežā turpinās operācija “Vilkatis”, kas sākta 11. augustā, lai ierobežotu nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanu. Septembra sākumā valdība nolēma operāciju pagarināt vēl par mēnesi – līdz oktobrim. Tajā iesaistīti Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku resursi.
Prezidents pievērsies arī publiski apspriestajam scenārijam par iespējamu nelielas Krievijas specvienības iebrukumu kādā no NATO dalībvalstīm un mēģinājumu radīt neskaidrību par alianses 5. panta piemērošanu.
Rinkēvičs uzsver, ka šāds scenārijs tiek uztverts nopietni un Latvijas bruņotie spēki un valstī izvietotās NATO vienības šādā situācijā rīkotos nekavējoties.
“Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas,” norāda prezidents.
Noslēgumā Rinkēvičs aicina iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās, atbalstīt Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi, kā arī ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par aizdomīgām aktivitātēm.
“Šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās un nākamie mēneši mūsu valstij, tāpat kā daudzām citām, nebūs viegli,” raksta prezidents.