Nebūs miera, ja negatavosimies karam

Valmierā aizvadīta svinīga komandiera maiņas ceremonija Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē. Līdzšinējo brigādes komandieri, pulkvedi Kasparu Miezīti, amatā nomainījis pulkvedis Igors Harlapenkovs. Ceremonijā uzsvērti gan paveiktie darbi, gan nākotnes uzdevumi, bet cauri visam vijas pārliecība – Latvijas aizsardzība ir kopējs uzdevums.

“Pirmais ir pilnveidot komandu vadības sistēmu,” norādīja jaunais brigādes komandieris Igors Harlapenkovs, “tā, lai mēs visi, kas ir iesaistīti valsts aizsardzībā, caur visaptverošās valsts aizsardzības prizmu spējam ātri un efektīvi apmainīties ar informāciju un pieņemt lēmumus katrs savā līmenī. Tādā veidā mēs būsim ļoti efektīvi. To parāda arī karš Ukrainā – valsti neaizsargā tikai bruņotie spēki.”

Pulkvedis uzsvēra arī apmācību nozīmi: “Katram no mums ir sava loma, un tās jāpilnveido ar katru gadu, katru reizi, katrās mācībās. Apmācība viennozīmīgi ir atslēga – tikai ar praktiskām darbībām varam panākt labu rezultātu.”

Komandiera maiņa bruņotajos spēkos ir daļa no plānotas karjeras attīstības. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzsvēra komandieru sagatavošanas procesu: “Bruņotajos spēkos ir šī specifika, ka mēs pastāvīgi izglītojamies, sagatavojam savus karavīrus – ir plānota karjera. Un viena no tām ir arī mūsu komandieriem, kuriem tiek uzticēts, izmantojot viņu būtiskās zināšanas.”

Pulkvedis Kaspars Miezītis šo amatu pildīja nepilnus divus gadus, tomēr viņa laikā notikuši vairāki nozīmīgi attīstības soļi. 

“Ir izpildīti daudz un dažādi uzdevumi. Vēl šobrīd ļoti daudz uzdevumu ir procesā – gan valsts aizsardzības dienesta ieviešana 2. Vidzemes brigādē ar 25. kaujas atbalsta bataljona spējām, gan robežas stiprināšana sadarbībā ar valsts robežsardzi un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu mācībās “Ausma”. Tāpat attīstīta sadarbība ar reģionālajām slimnīcām,” viņš norādīja.

Turpmāk Kaspars Miezītis vadīs Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru. Zemessardzes uzdevumi, viņam aizejot, nemainās – būt tiltam starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrību.

“Tieši šis mehānisms mūs padara redzamus visā sabiedrībā, visā Latvijas teritorijā. Kopš Krievijas agresijas Ukrainā daudz lielāka uzmanība atkal tiek pievērsta Zemessardzei, līdzīgi kā pirms 30 gadiem,” piebilst Kaspars Pudāns.

Savukārt pulkvedis Harlapenkovs apliecina: “Mums ir arī NATO spēki. Mēs paši esam NATO. Līdz ar to mēs neesam vieni.”

Zemessardze ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku vienība. Latvijā kopumā Zemessardzē dien vairāk nekā 10 000 zemessargu, no tiem vairāk nekā 2600 – 2. Vidzemes brigādē. Viņu apmācību nodrošina vairāk nekā 200 profesionālā dienesta virsnieku un instruktoru.