Iestājoties aukstumam, strauji pieaug ugunsgrēku skaits. Tam par iemeslu pārkurinātas un tehniski nolietotas krāsnis, kā arī sodrējiem aizauguši skursteņi. Savukārt dūmu detektori, par kuriem tiek runāts jau gadiem, joprojām daudzos mājokļos nav uzstādīti. Ieskats realitātē – sarunā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Sēlijas puses iedzīvotājiem.
Šī ziema glābējiem sākusies satraucoši – izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem jau pirmajās nedēļās pārsniedzis pērnā gada rādītājus. Galvenais iemesls – pārkurinātas krāsnis un netīrīti dūmvadi. Neraugoties uz atkārtotiem brīdinājumiem, cilvēku bezatbildība turpina apdraudēt dzīvības un mājas.
“Ja salīdzina ar pagājušo gadu, kad mums tā ziema bija ļoti maiga, tad šajās divās nedēļās faktiski esam vairākkārt pārsnieguši to statistiku, kas bija pa visu pagājušo gadu. Kā šie mīnusi uzlēca, tā gandrīz katru dienu braucam kādu skursteni dzēst,” informē VUGD Madonas daļas komandieris Arnis Šmugais.
Tas, ka skursteņi jātīra regulāri un pirms apkures sezonas jāpārbauda krāšņu tehniskais stāvoklis, zināms ikvienam, taču realitāte, ar ko saskaras glābēji, ir pavisam citādāka. Tehniski nolietotas krāsnis un plītis, mantu glabāšana līdzās apkures ierīcēm, slapjas malkas kaltēšana virs plīts un virkne citu ugunsdrošības pārkāpumu, kas ir stabils solis pretim ugunsnelaimei. Tāpat joprojām lielā daļā mājokļu nav uzstādīti dūmu detektori.
“Ļoti liels procents, kur braucam uz sodrēju degšanām, redzam, ka nav uzstādīts. Mēs arī kampaņas ietvaros uzdāvinām, ja vecs cilvēks, uzstādām detektoru. Statistika rāda, ka joprojām daudzās mājās detektoru nav. Tas detektors nemaksā tik lielu naudu, cilvēks paļaujas uz to, ka ar mani nekas nenotiks, es vienmēr būšu klāt, vienmēr visu nokontrolēšu,” secina Arnis Šmugais.
Lai ieraudzītu iedzīvotāju attieksmi pret apkures drošību, devāmies uz Sēliju, pa ceļam piestājot Jumurdā. Tur, kazu saimniecībā, skursteņi tiekot tīrīti vairākkārt gadā, jo tieši personīgā pieredze likusi daudz nopietnāk domāt par drošību.
“Pirms četriem gadiem es piedzīvoju, kā tas ir, kad skurstenis ir aizdedzies, kad visa māja būkšķ un rīb, un liesmas šaujas pa skursteni. Tas bija tik nenormāli bailīgi, jo tu stāvi un saproti, ka patiesībā pāris minūšu jautājums un tu vari palikt pilnīgi bez jebkā,” ar šausmām atceras zīmola “Kaziņas Bonijas siers” īpašniece Santa Lasmane, kura tieši šajā brīdī beigusi dūmvadu tīrīšanu.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Salas pagastu. Rādot pirmās brīvvalsts laikā mūrēto, nupat atjaunoto krāsni, saimnieks Gunārs Melbārzds uzsver, ka šobrīd gan apkurei vairāk tiek izmantots siltumsūknis, taču ir arī plīts, tādēļ dūmvadi tiek tīrīti divreiz gadā, iegādāts arī ugunsdzēšamais aparāts.
Viņa sieva Gija, demonstrējot pie plīts, stāsta: “Atver šo un ogles raus ārā. Un, ja kas izbirst? Tad ķer aparātu un dzēs. Mani pat apmācīja, tas nav tik vienkārši. Un vīrs vēl piekodināja – tikai nebāz nekur nost, liec tā, lai uzreiz var paņemt!” smejas Gija, piebilstot, ka saimnieks uzstādījis arī dūmu detektorus.
“Mums koka māja, ļoti degoša. Viņa var nosvilt viens divi. Pārbaudu vēl viņus, vai nav nosēdušās baterijas,” apstiprina Gijas vīrs Gunārs Melbārzds.
Tikmēr turpat netālās saimniecības “Laimiņas” īpašnieks Valdis par dūmu detektoru noderīgumu izsakās nedaudz skeptiski.
“Nu, slikti viņi nav, bet ja tiešām tas tā notiek un cilvēki guļ, tad tas detektors tur… dzīvnieki vairāk laikam palīdz,” viņš uzskata.
Savukārt Salas pagasta “Sīmaņu” saimnieks Jānis uz manu jautājumu, vai dūmu detektori uzstādīti, atbild ar humoriņu: “Pelnītā atpūtā, es pastāvīgi esmu mājās. Tas detektors re, kur jums stāv (rāda uz sevi). Es zinu, kā tas notiek, kad nevelk un dūmo. Vaina ir vienkārša, viss ir jātīra.”
“Vasarā iztīrām skursteņus, visas cukas, tad ir tā, kā pienākas kārtīgam saimniekam,” Jāņa teikto apliecina “Sīmaņu” saimniece Maija.
“Pareiza malka vajadzīga, sausa. Ja sausu malku kurina, nekādu sodrēju nav,” piebilst Valdis.
Kad Sēlijas puses ļaudīm jautāju, kāds ieteikums būtu tiem cilvēkiem, kuri skursteņus netīra, jēkabpiliete Jeļena atbild īsi: “Labāk nekurināt”, savukārt Jānis noteic: “Paši vainīgi, tad tīrīs kaut ko nodegušu, sadegušu.”
Vēl tikai jāpiebilst – ja ugunsnelaime tomēr izcēlusies, vispirms jādomā par savu drošību – izsauciet glābējus, zvanot uz 112 un izvairieties no pārgalvības, mēģinot dzēst saviem spēkiem.