Praktiskās apmācības rīcībai “X” stundā kļūst arvien pieprasītākas

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pie vairākām valsts un pašvaldību ēkām parādījies uzraksts – patvertne. Tāpat iedzīvotāji iepazīstināti ar “72 stundu somu”, tomēr jautājumu, ko darīt iespējamā valsts apdraudējuma gadījumā, aizvien ir daudz. Lai rastu vairāk skaidrības, Ādažos notika pirmais praktisko apmācību seminārs iedzīvotājiem.

Par drošību valsts apdraudējuma gadījumā visbiežāk runā civilās aizsardzības komisijas sēdēs un pašvaldībām organizētajos pasākumos. Tomēr ģeopolitiskajai situācijai nemainoties, aizvien biežāk arī iedzīvotāji vēlas zināt, ko un kā darīt, ja stunda “X” tomēr pienāks.

“Jauniešu izcilības atbalsta fonda” rīkotajā vairāk nekā trīs stundu garajā seminārā Ādažos varēja saņemt praktiskus padomus gan par to, kā rīkoties krīzes situācijā, atrodoties mājās, par to, kā evakuēties un kā sniegt medicīnisko palīdzību.

Semināra idejas autors Ivo Krievs organizēt šādu pasākumu esot iedvesmojies no slavenās “72 stundu somas”: “Mums likās, ka ar iedzīvotājiem tomēr netiek pietiekami strādāts, tāpēc mēs domājām viņus nedaudz vairāk izglītot ar zināšanām, ko darīt krīzes situācijā.”

Interese par semināru Ādažos bija milzīga. Tajā piedalījās gandrīz 150 Ādažu novada iedzīvotāju, kuri vēlējās uzzināt ne tikai par to, kā paglābties pašiem, bet arī kā palīdzēt citiem.

Ādažnieks, pensionēts ārsts Jānis Krasikovs: “Mums jau svarīgi zināt, kur varētu lūgt papildu palīdzību, papildu līdzekļus, pārsienamos materiālus. Man kā bijušajam ārstam pensijā ir vērts zināt – kur cilvēks varēs vērsties pēc palīdzības. Lai zinātu, ko darīt. Vai mums būs kaut kāda iespēja tikt pie papildu lauku hospitāļiem.”

Ādažu novada vadītāja skaidro, ka pašvaldībā ir izstrādāts Civilās aizsardzības plāns un zināmas arī potenciālās patvertnes, bet plašāk par to stāstīt nevarot. Tomēr pašvaldība labprāt noskaidrotu, kuri ir tie cilvēki, uz kuriem var paļauties, ja Zemessardze un Nacionālie bruņotie spēki būs pārāk aizņemti, lai palīdzētu iedzīvotājiem.

Savukārt nepārtrauktības un krīzes vadību eksperts Mārtiņš Melnis skaidro, ka situācijas var būt ļoti dažādas, turklāt, atskanot trauksmes sirēnai, vairs nebūs laika meklēt patvertni pilsētas otrā malā.

“Ja saprotiet, ka apdraudējums ir tūlītējs, tad ir tas saucamais divu sienu princips. Ejiet telpās, kur ir vismaz divas sienas no ārsienas. Tās parasti ir kāpņu telpas, vannas istabas, iespējams, kādi iekšējie skapji. Ja jums vēl ir laiks paslēpties, tad ir rekomendācija doties uz pazemes stāvu, ja tāds ir. Pagrabs, pazemes autostāvvietas – tie ir iespējamie risinājumi, kur uz to brīdi patverties,” eksperts iesaka.

Kā stāsta Mārtiņš Melnis, daudzdzīvokļu mājā patverties var arī kāpņu telpā un labāk nokāpt pēc iespējas zemāk: “Ja arī iespējamais mājas sagruvums nāks no augšas, jūs tomēr varat palikt zem kaut kādiem balstiem, kuri nesagrūs. Ja tas būs augšējos stāvos, augšējie stāvi grūs, jūs grūsiet ar visiem stāviem.”

Savukārt evakuācijas maršruts katram pašam jāizplāno un jāizmēģina savlaicīgi, vienlaicīgi ņemot vērā, ka krīzes gadījumā ceļi var mainīties. Tāpat ikvienam jāparūpējas par aptieciņu un prasmēm sniegt pirmo palīdzību.

Praktiskā semināra organizatori plāno, ka līdzīgi pasākumi varētu notikt arī citās pašvaldībās, attālāk no Rīgas.