Rēzeknē iedzīvotāji aktīvi iesaistās civilās aizsardzības diskusijā

Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā ar vien vairāk notiek dažādi pasākumi, lai informētu iedzīvotājus par rīcību X stundas gadījumā, kā arī jaunumiem civilās aizsardzības jomā. Lai stiprinātu kopējo spēju reaģēt uz neparedzētām situācijām, kas ietver arī dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, arī Rēzeknē nupat aizvadīta pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem par civilās aizsardzības aktualitātēm.

Balstoties uz pērnā gada pētījumiem par rīcības izpratni apdraudējuma situācijās, 87% aptaujāto zina, kā rīkoties ilglaicīga elektrības pārrāvuma gadījumos, 79% zina, ko darīt dabas katastrofu gadījumos, 71% ir gatavs evakuācijas pasākumiem, 62% ir gatavi meža un kūlas ugunsgrēku gadījumiem, 44% procenti zina, kas jādara ēkas sagrūšanas gadījumā, 43% – bīstamu ķīmisku vielu noplūdes un radiācijas avāriju gadījumā, un tikai 35% – terorisma draudu gadījumā. Rēzeknē nupat aizvadīta pirmā šai tēmai veltītā tikšanās ar iedzīvotājiem, kuras laikā noskaidrojies, ka jautājumu no iedzīvotāju puses ir daudz, kas nozīmē, ka šādi informatīvie pasākumi tiks organizēti arī turpmāk.

“Nu nezinu, reizēm liekas droši, bet pēc Trampa pēdējās uzstāšanās pavisam nav droši, nevaru saprast, kā tāda tauta varēja ievēlēt tādu vadītāju,” saka Rēzeknes iedzīvotāja Regīna. 

“Par tām zīmēm gan, jā, tas apzīmējums ar to jumtiņu, nu – jāmācās. Lai zinātu, kur iet, par savu drošību zinātu, arī bērns mazs,” piebilst Rēzeknes iedzīvotāja Anna.

“Arī tas jāmācās nākošajai domei – uzklausīt iedzīvotājus un nebaidīties tikties, no iedzīvotājiem,” turpina Regīna. 

Centrālās tikšanās tēmas bija saistītas ar patvertņu pieejamību un kategorizāciju, kā arī jauno agrīnās brīdināšanas sistēmu šūnu apraidē. Uz šo brīdi valstī apsekoti kopumā 4710 objekti, pie 938 no kuriem, jau uzstādītas patvertņu zīmes. Rēzeknē šobrīd pārbaudītas un daļēji apzīmētas jau 29 patvertņu vietas.

“Par šiem jautājumiem ir ļoti svarīgi runāt, jo tie attiecas pilnīgi uz visiem, un, kā mēs redzam, varbūt ir kaut kādi jautājumi, kur pašvaldība un iedzīvotāji var nesaprasties, var nebūt vienots viedoklis, bet civilā aizsardzība nu ir tā reize, kad mums ir svarīgi, lai mums ir kopīga izpratne par top rīcību,” skaidro Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.

“Arī runājām, ka, acīmredzot, tiešām ir jāmeklē tās mērķauditorijas, kur ir mūsu tās pašas izglītības iestādes, kur ir jāiet uz šīm iestādēm un citām organizācijām, kur varētu dalīties ar šīm aktualitātēm,” saka Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs (JV) . 

Runājot par agrīnās brīdināšanas sistēmu, atšķirībā no esošās 112 aplikācijas, jaunā sistēma nekur nebūšot jāielejuplādē – mobilajos telefonos agrīnās brīdināšanas paziņojumi tiks rādīti speciālā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu- tie darbosies konkrētā areālā un tiks izplatīti ar mobilo sakaru torņu palīdzību. Ņemot vērā Latgales specifiku, tiek domāts arī par risinājumiem pierobežā, kur bieži vien signālu slāpē Krievijas un Baltkrievijas torņi.

“Es esmu runājis ar satiksmes ministru savulaik, kura kompetencē tieši ir sakaru nozare, ka, nu mums jāatrod kaut kādi mehānismi, ka šie te attālie un grūti pieejamie interneta pārklājumi vai tīkla pārklājumi tiktu risināti. Jo tiešām, es piekrītu, ka ir vietas, kuras ir vājās vietas,” saka Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs (JV). 

Pašvaldība aicina pilsētas iedzīvotājus aktīvi iesaistīties Lielajā talkā, īpašu uzmanību pievēršot pagrabu sakopšanai gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātīpašumos. Lielās talkas laikā pagrabu (bumbu patvertņu) talkas būs organizētas četrās pašvaldībai piederošās ēkās, no kurām tiks izvesti atkritumi, lai pēc tam tās varētu aprīkot atbilstoši visām prasībām.