NATO valstu aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka alianse spēj atturēt Krieviju, pirmdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Paredzams, ka NATO samitā Hāgā, kas sāksies otrdien, alianses dalībvalstis apņemsies līdz 2035. gadam aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5% no IKP, kā to pieprasījis ASV prezidents Donalds Tramps. 3,5% no IKP būs paredzēti tiešiem aizsardzības izdevumiem, bet 1,5% – ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai un kiberdrošībai.
Pašreizējais mērķis NATO dalībvalstīm ir aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Šogad pirmo reizi to sasniegušas visas 32 NATO dalībvalstis.
“Aizsardzības investīciju plāns, par kuru sabiedrotie vienosies Hāgā, ievieš jaunu bāzes līmeni – 5% no IKP ieguldīt aizsardzībā,” preses konferencē Hāgā sacīja Rite.
Rite sacīja, ka Spānijai nav piešķirts izņēmums, neraugoties uz to, ka Madride apgalvoja, ka esot vienojusies, ka tai nebūs jāsasniedz pamatrādītājs – 5% no IKP.
“NATO kā aliansei nav izņēmumu, papildu vienošanos un tā tālāk, jo mums visiem jādod sava artava,” teica NATO ģenerālsekretārs.
“Mēs koncentrējamies uz to, lai nodrošinātu, ka mums ir viss nepieciešamais, lai atturētu un aizstāvētos pret jebkādiem draudiem,” viņš teica.
“Protams, nozīmīgākais un tiešākais drauds, ar ko saskaras alianse, joprojām ir Krievijas Federācija,” uzsvēra Rite.