Jūlija vidū valsts aizsardzības dienestu uzsāka 757 jaunieši no visas Latvijas. 128 no tiem uzsāka dienestu Zemessardzes otrajā Vidzemes brigādē Alūksnē. Jaunie karavīri līdz šim izgājuši militārās pamatapmācības pirmo līmeni, kas dod tiesības dot karavīra zvērestu un turpināt apmācības otrajā posmā.
Valsts aizsardzības dienesta karavīrs Roberts Apšs pieteicās dienestam brīvprātīgi uzreiz pēc vidusskolas: “Es zināju, ka agrāk vai vēlāk man būs jādienē, un es negribēju, lai dienests tādā ziņā iztraucē manu nākotni, ka izsit no ritma, piemēram, kad es strādāju vai mācos. Es arī gribēju uzreiz pēc vidusskolas mācīties, lai gan jāatzīst, ka dienestā kopumā esmu pierakstījis vairāk nekā 12. klasē kopumā – jāmācās te diezgan daudz, bet ar to man nav bijis problēmu, ar visu var tikt galā. Es arī gribēju pauzi paņemt, sakārtot galvu un salikt visu pa plaukstiņiem, izdomāt, ko es tiešām gribu darīt nākotnē. Vēlējos izaicinājumu un disciplīnu.”
No visiem šobrīd dienestu uzsākušajiem jauniešiem lielākā daļa pieteicās brīvprātīgi, savukārt pārējie iesaukti dienestā pēc nejaušības principa. Zvēresta ceremonijas jau notikušas Rīgā un Rēzeknē, bet Alūksnē tā aizritēja pie pieminekļa septītā Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Ceremonijas laikā jauno karavīru radiniekiem un tuviniekiem bija iespēja vērot ceremoniju un atbalstīt savējos.

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai bruņotie spēki nebūtu atrauti no sabiedrības: “Tas ir tas ļoti svarīgais moments, ka mēs neesam atrauti, un šeit mēs to ļoti labi varam redzēt, paskatoties apkārt, ka ir smaidi gan no karavīru puses, gan no tuvinieku puses, gan bērnu – visu paaudžu pārstāvjiem. Mēs saprotam, ka mēs daram kopīgu darbu, kas ir vajadzīgs mūsu valstij. Tā ir mūsu vienotā aizsardzība, tā ir mūsu Latvija, tā ir mūsu atbildība. Ar to mēs varam lepoties un tikai kopā to veidot.”

Pēc astoņu nedēļu pamatapmācībām Valsts aizsardzības dienesta karavīri tiks sadalīti profesionālā dienesta apakšvienībās un specialitātēs. Šī iesaukuma gadījumā – prettanku, izlūku, artilērijas, štāba un apgādes rotas specialitātēs. Karavīriem būs iespēja izvēlēties sev interesējošo virzienu, taču, ja noteiktai specialitātei pieteiksies pārāk daudz, karavīrus sadalīs, lai nodrošinātu visas vienības ar nepieciešamo personālu.
Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona karavīrs virsleitnants Roberts Āls norāda, ka Valsts aizsardzības dienesta laikā iegūtās zināšanas var noderēt dažādās jomās: “Viņi ierodas šeit dažādu iemeslu vadīti un kādam varbūt nepatīk, ka ir agri jāmostas, kādam, ka šeit ir jāpaliek visu laiku, bet es mēģinu teikt – nebūvējiet sev apkārt negatīvisma purvu, mācieties to, ko jūs varat paņemt no šejienes, iemācieties visu, ko varat šeit iemācīties. Tas var noderēt ne tikai militārā kaujas laukā, bet arī dzīvē, kaut vai aiziet kādreiz nākotnē ar bērniem uzkurināt ugunskuru vai arī tam, kas ies augstskolā – prasmi uzstādīt sevi – to viņš šeit var apgūt.”
Kopumā dienests ilgst 11 mēnešus. Tajā ietilpst taktiskās apmācības, šaušanas prasmju pilnveide, izpratne par valsts aizsardzības sistēmu un fiziskā sagatavotība. Daļa karavīru pēc dienesta izvēlas turpināt karjeru militārajā jomā.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
