Vides dienests brīdina: nededzini atkritumus savā apkures krāsnī!

Iespējams, kāds domā, ka tas ir vienkāršs veids, kā ietaupīt, bet patiesībā tā ir bumba ar laika degli. Atkritumu dedzināšana apkures sistēmās ir bīstama prakse, kas var radīt ne tikai lielus draudus veselībai, bet, izceļoties ugunsgrēkam, arī iznīcināt mājokli. Tāpēc Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un atgādina, ka mājsaimniecībā radušos atkritumu dedzināšana ir stingri aizliegta. Šāda rīcība arī kaitē videi un ir administratīvi sodāma. 

Plastmasa, kāds apģērba gabals vai līmes saturoša koksne ir daži no materiāliem, kurus iedzīvotāji mēdz dedzināt krāsnī, tādējādi gan cenšoties atbrīvoties no liekajiem atkritumiem, gan cerot samazināt izdevumus par kurināmo. Vispirms par to jau liecina apkārtējā vidē parādījušās smakas. 

Elmārs Jasinskis, Valsts vides dienesta Operatīvās koordinācijas centra vadītājs: “Parasti ir tā, ka, uzsākoties apkures sezonai, pieaug sūdzību skaits, kā reiz par atkritumu izmantošanu siltumapgādē, kā rezultātā apkārtējā vidē nonāk šīs traucējošās smakas. Kur ir jūtama šī te plastikāta klātbūtne, vai arī kāda cita smaka, kas nav, teiksim, nu, līdzvērtīga tam, kā ir, kad tiek kurināts ar malku vai ar kādu no atļautajiem kurināmajiem.’’

Vienlaikus tas rada arī tiešu apdraudējumu apkures sistēmām. Kādu skādi krāsnīm un dūmvadiem nodara atkritumu dedzināšana, savā ikdienas darbā dažkārt redz arī skursteņslauķi. “To var redzēt diezgan ātri un noteikti, jo diezgan ātri aizsērējas skurstenis ar tādu pārklājumu: ķepīgi sodrēji ar kunkuļiem. Un to var redzēt, jo viņš paliek spīdīgs, nav tā kā no tīras, sausas malkas, kur ir sausi, birstoši sodrēji,” stāsta Modris Karlisons. 

Skursteņslauķis Edgars Štrauss: “Principā, to var sasniegt jau pāris nedēļu laikā, jo, ja ir slapja malka, plastmasa un viss pārējais, ir pat bijis, ka divu nedēļu laikā aizsērē skurstenis, un viss. Vairs nevar iekurināt, un rodas tvana gāzes, kas dūmo.”

Roberts Cīrulis, VUGD KRP Liepājas 1. daļas vada komandieris: “Atkritumu dedzināšana var izraisīt dūmvada aizaugšanu. Aizaugot dūmvadam, tajā var aizdegties sodrēji, un, dūmvada aizdegšanās rezultātā, var aizdegties jumts vai, ja nav kvalitatīvs dūmvads, var aizdegties arī telpas.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā gan cer, ka kopumā iedzīvotāji ir informēti, ko drīkst un, ko nedrīkst krāsnī kurināt. 

“Noteikti, ka šīs plastmasas pudeles, tās noteikti nekad es neesmu dedzinājusi. Malku un papīru — ko nu. Kādreiz es vēl kartupeļu mizas metu, it kā skursteņus, lai tīrītu periodiski,” atzīst liepājniece Iveta.

Valsts vides dienestā vēl uzsver, ka mājsaimniecības atkritumu dedzināšana krāsnī vai ugunskurā ir kaitīga jebkurā daudzumā. Ja tiek konstatēta nelikumīga dedzināšana, par to jāziņo pašvaldības policijai. Ja šāda veida pārkāpums notiek uzņēmuma teritorijā, par to var ziņot dienestam vai izmantojot mobilo lietotni Vides SOS.

Valsts vides dienests arī atgādina, ka par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, fiziskām personām var piemērot naudas sodu līdz vienam tūkstotim eiro, bet juridiskām personām – līdz 2800 eiro.