Aglonas maizes muzejā maijs ir skolēnu ekskursiju laiks. Muzejs uzņem bērnu grupas no dažādām Latvijas skolām, lai iepazīstinātu ar senajām maizes cepšanas tradīcijām un ļautu pašiem izmēģināt roku rudzu maizes gatavošanā. Šeit bērni ne tikai klausās stāstījumā par maizes ceļu no grauda līdz klaipam, bet arī paši mīca, veido un cep savu maizīti.
Bērnu iecienīta nodarbe ir maizes klaipiņa veidošana ar savām rokām. Muzejā stāsta – daudziem tā ir pirmā reize, kad iespējams redzēt īstu maizes krāsni un tradicionālos darba rīkus.
Iveta Trubača, Aglonas maizes muzeja pasākumu vadītāja: “Mazie ciemiņi brauc no “Skolas somas”. Tos mēs šobrīd maijā uzņemam ar prieku. Viņi parasti ņem pasākumu ar meistarklasi. Svarīgākais, ka viņi var to maizīti ar savām rociņām saveidot, un, kad viņi pasākuma beigās saņem savu silto maizes klaipiņu, viņi ir ļoti priecīgi un ved uz mājām. Tā kā vecākiem ir prieks un viņiem pašiem arī!”
Muzejā bērniem rāda arī senos maizes cepšanas paņēmienus.
Iveta Trubača, Aglonas maizes muzeja pasākumu vadītāja: “Bērni paši man pateica priekšā, kur viņi ir redzējuši tādu lāpstu – tā esot picērijās redzētā. Tagad mēs mūsu ceptuvē klijas beram, bet kādreiz graudus izmantoja pilnībā – viss tika likts lietā. Senatnē izmantoja lapas, kas bija atrodamas dabā tajā laikā – kļavu lapas, ozola lapas, kādreiz niedres, kas bija pieejamas, jā. Tas bija, lai nepieliptu, lai varētu iešaut maizes krāsnī iekšā, lai neslīdētu. Un arī, lai mazliet nepiedeg, jā.”
Tikko cepti maizes klaipi.
Maizes cepēji stāsta, ka tradicionālās rudzu maizes gatavošana ir ilgs process, kas prasa gan laiku, gan pacietību.
Ruta Dzalba, Aglonas maizes muzeja cepēja: “No iepriekšējā cepiena paliek mazs pikucītis mīklas – visai maizei mums ir dabīgais rūgšanas process, plaucējumā ievietojot maizes ieraugu, un tā atkal rūgs, un tikai tad mēs mīcam mīklu. Un tas viss process sākas no 24 stundām. Iepriekšējās dienas rītā agri uzsākot plaucējumu, un tad jau nākamās dienas rītā mēs tikai liekam to ieraugu. Tas būs slavenais mūsu Aglonas maizes vīstoklis ar speķi, ceptiem sīpoliem, asumam nedaudz pipariņu. Izveidojam rudzu maizes plācenīti, un tagad vīstīsim iekšā kārtīgu klaipiņu. No visām pusēm samīcīsim un saglaudīsim, veidosim augstu, smuku kukulīti.”
Skolotāji atzīst – šādas praktiskas nodarbības palīdz bērniem daudz labāk izprast mācību tēmas, nekā tikai darbs klasē.
Zigrīda Volonte, Preiļu 1. pamatskolas skolotāja: “Katram būtu jāzina, kā maizīte top – no grauda līdz pat klaipiņam uz galda, ko mēs uzliekam, ka maizīte ir jāciena, ka viņa ir jāmīl. Arī skolā pirmajām klasēm mums tēma dizainā un tehnoloģijās ir no sēklas līdz klaipiņam. Es domāju, ka tā ir ļoti laba stunda – ne tikai skolotājs stāsta, bet mēs atbraucam uz maizes muzeju, tur, kur mēs varam paši pagatavot īstu maizīti ar savām rociņām un šo maizes ceļu ieraudzīt.” – Un kā bērniem tas patika? “Es domāju, ka ļoti. Arī tas, ka varēja pacienāties katrs ar maizīti, padzert īstu zaļu tēju, uzspēlēt arī latviešu tautas rotaļas un to latviskumu sajust.”
Noslēgumā muzejā atgādina – šādas skolēnu aktivitātes notiek projekta “Skolas soma” ietvaros, tādēļ bērniem tās ir pieejamas bez maksas. Papildus maizes cepšanai notiek arī degustācijas, kur apmeklētāji bauda maizi ar medu, zāļu tēju un citus labumus no Latgales laukiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |