Ārlietu ministrija sāk Atvērto durvju dienas ar vizītēm Latgalē

Ārlietu ministrija šogad visā Latvijā uzsāk Atvērto durvju dienu pasākumus. Vizītes iesākušās  Rēzeknes novadā, apmeklējot Viļānu un Maltas vidusskolas. Pasākuma laikā skolēni tiek informēti gan par drošības noteikumiem ceļojot, gan arī par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Ministrijas pārstāvji norāda, ka jauniešiem vairāk jāattīsta kritiskā domāšana, lai spētu apzināties potenciālos riskus pierobežā. 

Kas jāievēro, lai ceļotu droši? Kāda ir NATO nozīme un kā mūs katru ietekmē ģeopolitiskā situācija –  šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem Ārlietu ministrijas pārstāvji runāja ar skolēniem, viesojoties Viļānu vidusskolā. Uz tikšanos kopumā ieradās 150 skolēni, arī no Dricāniem un Nautrēniem. 

“Tas, ko mēs gribam panākt ar šo ir tas, ka jaunieši ir informēti par to, kas ir Ārlietu dienesta prioritātes, ko mēs darām, kā tas saistās ar viņu ikdienas dzīvi. Ir ļoti svarīgi, ka jaunieši saņem šo informāciju nepastarpināti no mums, no ārlietu dienesta darbiniekiem. Jo mūsu dziļākā pārliecība ir, ka informēta sabiedrība, zinoša sabiedrība ir droša sabiedrība,” vizītes mērķi skaidroja Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere. 

Aktuālākais sarunu temats jauniešiem bija tieši droša ceļošana. Viņiem atgādināts gan par apdrošināšanas nepieciešamību, gan par dokumentu derīguma termiņiem, gan par to, kā rīkoties krīzes gadījumos, esot ārvalstīs. 

“Jau līdz šim bijām izskatījuši sociālo zinātņu stundā, un šodien bija vērtīga pieredze. Uzzinājām daudz noderīgas informācijas, jo, piemēram, tie pat ceļojumi mūsdienās ir ļoti aktuāli, mēs varam brīvi ceļot un visas iegūtās zināšanas varēs arī pielietot ikdienā,” pēc informatīvās lekcijas stāstīja Viļānu vidusskolas skolniece Tatjana Buivide. 

Ārlietu ministrijas pārstāvji īpaši uzsvēra un atgādināja arī par riskiem, kas saistīti ar došanos uz Krieviju un Baltkrieviju, kur Latvijas pārstāvniecībām ir ierobežotas iespējas sniegt konsulāro palīdzību. Lai arī iedzīvotāji aicināti neapmeklēt abas agresorvalstis, ceļošana uz tām tomēr turpinās. 

“Aicinām iepazīties ar ceļojumu brīdinājumiem Ārlietu ministrijas mājaslapā, lejupielādēt “Ceļo droši” lietotni, kur būtu visa informācija vienuviet – gan par drošības situāciju attiecīgā valstī, gan par Latvijas pārstāvniecību, mūsu kontaktinformāciju,” informēja Ārlietu ministrijas Konsulārās palīdzības nodaļas padomniece Dace Veidmane-Pundure. 

Sarunās aktualizēta arī ģeopolitiskā situācija. Kā uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvji, jauniešiem jāapzinās, ka drošība sākas ar kritisku domāšanu un pilsonisko aktivitāti.

“Pirmkārt, tā ir informācijas analīze. Kritiskā domāšana par to, ko mēs dzirdām, tas ir nepavairot informāciju, kura nav ticama, un kura nenāk no drošiem avotiem. Tiešām ļoti rūpīgi vērtēt, kas un kādēļ mums dod kaut kādu noteiktu informāciju, nepaļauties kaut kādiem panikas viļniem,” skaidroja Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere. 

Jaunieši uzskata, ka ir pietiekami informēti par notiekošo pasaulē, jo par tādām tēmām runā arī skolā. Pēc lekcijas, daži no viņiem atzina, ka vēlētos saistīt karjeru ar Ārlietu ministriju.

 “Man patika tā brīvā atmosfēra, ka atbrauca tādi diezgan svarīgi cilvēki mūsu valstī, un viņi brīvi komunicē ar jauniešiem, nenoliekot to lielo robežu starp mums, bet gan brīvā atmosfērā to visu izstāstīja,” teica Viļānu vidusskolas skolēns Artis Zvīdriņš

“ …pēc šīs lekcijas, pastāstīja, kā tur varētu tikt, kā varētu uzsākt tur darbu vai praksi, un man, piemēram, radās interese, varbūt es nezinu pateikti par darbu Ārlietu ministrijā, bet doma par praksi, kamēr es studēju universitāte izklausās vienkārši lieliski. Es domāju tas būtu noderīgi pat, ja es nesaistītu savu dzīvi tālāk ar to,” pārdomās dalījās Viļānu vidusskolas skolniece Amanda Čevere. 

Ārlietu ministrijas turpmākās reģionālās vizītes plānotas oktobrī un novembrī, apmeklējot skolas Alūksnē, Gulbenē, Augšdaugavas novadā un Liepājā.