Katrs mācību gads Latvijā, šķiet, sākas ar jauniem izaicinājumiem. Joprojām valdošā neizpratne pedagogu vidū par mācību saturu kompetenču pieejā balstītajā izglītības modelī, sarežģītais pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modelis, jauno pedagogu trūkums un mūsdienu bērnu šķietamā neieinteresētība mācībās, kā arī milzīgais birokrātiskais slogs, ar ko pedagogiem jātiek galā paralēli mācību darbam.
Ēriks Zeps (32) ir etnomūziķis un pedagogs, kas darbā skolās ir aizvadījis jau 9 gadus. Pēc 7 nostrādātiem gadiem gan vidusskolās, gan mūzikas skolās kā akordeona skolotājam, vokālajam pedagogam un tradicionālās mūzikas skolotājam Ēriks gan bija paņēmis pauzi no darba skolās lielas noslodzes un attieksmes pret pedagogiem dēļ kopumā, taču šogad atkal atgriezies, tikai uz daudz mazāku slodzi – vien 4 mācību stundām nedēļā. Kā saka pats, lai neizdegtu un varētu gūt tās labākās lietas, ko mācību process sniedz pašam pedagogam.
Interviju iespējams izlasīt arī latgaliski – spied uz šīs saites.
Foto no privātā arhīva
Ja runājam par attieksmi pret skolotāju, kāpēc paņēmi pārtraukumu no darba skolā? Kāda ir šī attieksme?
No daudzām atskaitēm, dokumentiem var just, ka valdība un vadība neuzticas skolotājam. Diemžēl skolotājs ir tik labs, cik labi viņš saraksta papīrus, un tas ir svarīgākais kritērijs. Protams, no dažiem vecākiem un līdz ar to bērniem varēju just, ka šīs profesijas prestižs sabiedrībā ir ārkārtīgi zems. Uzskatām, ka zinām, kā mācīt, kā skolotājam jāstrādā. Tas nav 100% gadījumu, bet, ja šie gadījumi ir, tie ir pietiekami skaļi un sāpīgi, un var just, ka lielā daļā gadījumu skola nav gatava tevi aizstāvēt. Esmu strādājis vairākās skolās, 5–6, ir bijuši gadījumi, protams, kad vadība atbalsta, bet ir arī tādi, kad nostājas pret tevi. Tas arī bija iemesls, kāpēc es atstāju vairākus darbus skolā.
Kāds ir bijis personāls skolās, kurās esi strādājis? Arī attiecībā uz skolotāju vidējo vecumu – kāds tas bija un cik viegli vai grūti bija strādāt ar vecākiem kolēģiem?
Teikšu gan, ka darbs mūzikas jomā ir nedaudz citādāks, jo mūzikas skolotāji noveco lēnāk. Atrodoties mūzikā, koncertvidē, tas saglabā to, ka mūzikas skolās ir samērā viegli un jauki strādāt. Bet, cik esmu saskāries vispārizglītojošās skolās, jāsaka, ka lielākajai daļai skolotāju ir 50+ gadi, un diemžēl dažiem ir vispārējas noguruma un izdegšanas pazīmes, kad ir grūti piesaistīt jauniešus aktivitātēm.
Foto no privātā arhīva
Kā ir ar kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli mūzikas pedagogiem? Vai arī jums jāievēro šī mācību formāta vadlīnijas?
Jā un nē. Instrumenta spēles apguvei ir savi gadsimtiem ilgi izstrādāti kritēriji, kur īsti neko nevar mainīt, bet man vienmēr ir licies, ka, spēlējot skaņdarbu, mēs to kaut kā saliekam kopā ar vēsturisko kontekstu. Bet kopumā no izglītības mācību programmas viedokļa nekas īpašs nebija jāņem vērā kompetenču pieejas ieviešanas dēļ. Kā mūzikas skolotājs es absolūti atbalstu to, ka vispārizglītojošajās skolās mūzikas stundās skolēniem jādzied. Nerunāsim par visu ritmu, domāšanu un citām lietām, ko tas attīsta, bet es nedomāju, ka pamatskolā jāmācās niansēti par, piemēram, Baha daiļradi. Mūzikas skolā tas arī tiks mācīts padziļināti, ja skolēns izvēlēsies to apgūt. Būtu svarīgi aplūkot visus mākslas priekšmetus. Nu, vismaz manā galvā šai kompetenču pieejai vajadzētu darboties sekojoši – ir kaut kāds stils, vēstures posms, ko mēs tagad ņemam, un mēs to ņemam arī literatūrā, vizuālajā mākslā, un apspēlējam šo posmu un idejas.
Diemžēl kompetenču pieeja nāca līdz galam nesagatavota, jo, pirmkārt, bija nepieciešams vismaz pāris gadus strādāt tikai ar pašiem skolotājiem un šo paradigmas maiņu no skolotāja kā viszinoša līdera uz skolotāju kā mediatoru. Turklāt, ieviešot jauno pieeju, skolotājiem bija jātiek galā ar Covid-19 un attālināto mācību procesu, tāpēc nevainoju nevienu, kurš sūdzas par šīs pieejas ieviešanas praktiskajām problēmām. Tādēļ pati par sevi šī ideja par kompetenču pieeju ir fantastiska, taču mums ir jāsagatavo skolotāji, kuri ir ļoti noguruši. Trešdaļa slodzes skolā nav tikai trešā daļa – tas ir tikpat liels darbs mājās, gatavojoties stundām, tikpat liels darbs jāiegulda refleksijā, un tas vispār netiek atsevišķi apmaksāts.
Kāda izglītība ir tev? Kā tu redzi jauno skolotāju apmācības sistēmu Latvijā? Kļūt par skolotāju, studējot universitātē, var pēc 4 gadu apmācības procesa, kuru parasti uzsāk uzreiz pēc vidusskolas. Programma “Mācītspēks” pieeja ir tāda, ka var sākt strādāt kā jaunais skolotājs, ja jau ir maģistra grāds attiecīgajā jomā. Kā tu domā, kāda ir pareizā formula?
Mūzikas akadēmijas laikā mums ir bijusi psiholoģija, pedagoģija, metodoloģija un pedagoģiskā prakse, tāpēc mans diploms ļauj man strādāt par mūzikas skolotāju. Vienmēr esmu uzskatījis, ka labs skolotājs ir profesionālis savā jomā. Runājot par mūziku, labs mūzikas skolotājs var būt tikai tad, ja pats esi praktizējošs mūziķis. Līdz ar to atbalstu ideju, ka speciālistiem vajadzētu ļaut strādāt par skolotājiem – viņi var domāt par papildu priekšmetu pievienošanu esošajai specifiskajai universitātes izglītības programmai. Protams, pedagoģija ir atsevišķa zinātne un māksla, kas jāapgūst ilgu laiku, taču milzīga daļa no panākumiem profesijā ir iekšējā sajūta, iedvesma, citu skolotāju novērošana.
Man pašam lielākā ietekme pedagoģijas jomā bija no zviedru profesores Nini Karr, kuru vēroju vienā seminārā, kur man bija tāds “vau” efekts. Lūk, tas ir tā, kā es vēlos strādāt. Skolotājam ir jābūt personībai, un katrai nodarbībai jābūt priekšnesumam, interesantam, aizraujošam notikumam ar precīzi sastādītiem uzdevumiem mērķa sasniegšanai. Turklāt no skolotāja puses jābūt enerģijai un pozitīvai attīstībai. Nini gadījumā – viņa ir vairāk kā 60 gadus veca vijoles skolotāja, kas var pavadīt pusotru stundu, smaidot un lēkājot basām kājām. Bet cik stundu dienā to var darīt? Pēc sevis esmu sapratis, ka tās ir 4–5 stundas dienā, sanāk 20–25 stundas nedēļā, kas ir daudz, bet Latvijā – tā pat nav pilna slodze! Un šeit es saprotu skolotājus – ar 8 stundām dienā un visu papildu darbu tas nav iespējams – sagatavoties tik labi nodarbībai, tas arī prasa milzīgu laiku, nemaz nerunājot par dokumentiem, vērtēšanu un visu pārējo, ar ko skolotājam jātiek galā ikdienā.
Tad nu par bērniem – kā jaunieši ir mainījušies tavas 9 gadu pieredzes laikā? Tomēr dzirdam, ka jo tālāk, jo sliktāk mācību motivācijas ziņā.
Ir dažādi. Jāatzīmē, ka, ja tā ir specializēta skola, mūzikas skola, bērni jau a priori ir ieinteresēti. Tie 4. kursa jaunieši, kas pie manis nāk tagad, ir inteliģenti, ieinteresēti, zina, kas notiek apkārt, ko viņi vēlas, taču ir tendence, ko var pamanīt – jau ilgu laiku daudz kas tiek uzkrauts uz skolas pleciem. Tam būtu jānāk no ģimenes, un šeit mēs nerunāsim tikai par dažām elementārām lietām – atvainojiet, es domāju, ka lasīšana, rakstīšana un rēķināšana būtu jāmāca ģimenē. Bet arī komunikācija, attieksme, uzvedības normas, spēja mācīties – skolotājs var palīdzēt un papildināt bērna attīstību, bet būtībā to jau veido viņa ģimene, to veido ģimenes attieksme. Piemēram, latviešu valodā var gan stiepties, gan sarauties, bet, ja vecāki mājās nelasa grāmatas, bērnam nepaskaidrosi, ka grāmatas ir jālasa un ka tas ir vērtīgi un svarīgi.
Foto no privātā arhīva
Ja sakām, ka ģimene ir pamats, kā ir ar krievu valodas izņemšanu no aprites? Un šeit noteikti tu varētu komentēt, kā šis jautājums atšķiras Latgalē un Kurzemē, kur šobrīd strādā.
Skaidrs, ka Latgalē un Kurzemē latviešu valodas jautājums būtiski atšķiras. Bet tas ir arī attieksmes jautājums. Latgalē, ja krievs uzrunās latvieti, latvietis tam atbildēs krieviski, Kurzemē – tieši otrādi. Bet par skolām man jāsaka, ka, jā, valoda un kultūra ir bagātība, bet mēs joprojām dzīvojam postpadomju ēnā un pārejas posmā, neesam tik eiropeiski kā citur. Tāpēc krievu valodas neesamība rada plaisu starp šo pasauli, no kuras mēs cenšamies doties prom un kurā sabiedrības lielākā daļa tomēr nevēlas atgriezties.
Ja runājam par mācību priekšmetiem, to praktisko lietderību un skatu nākotnē, kur pēc prognozēm 80% jauniešu strādās profesijās, kas šobrīd neeksistē – kā tu komentētu? Kur mēs atrodamies tagad un kāda būtu piemērotākā nākotnes trajektorija?
Lūk, viena lieta, ko diemžēl cilvēki, gan skolēni, gan vecāki, nesaprot. Ņemšu par piemēru matemātiku, kur man vidusskolā bija pilns cikls, 5 stundas nedēļā. Satiekot cilvēku, kuram matemātika bija tikai 2 stundas nedēļā, es sapratu, kāpēc matemātika ir jāmācās – tie algoritmi kā sistēma, kas veidojas manā galvā, veidojas ātrāk nekā cilvēkiem, kuri nav tik daudz mācījušies matemātiku. Ir jāsaprot, ka tas ir stāsts par domāšanas struktūru kā tādu, nevis par to, kur Pitagora teorēma man nākotnē noderēs – un skolotāji neprot komunicēt, ka visi priekšmeti māca lietu secību un būtību. Šeit nav svarīgi, cik lielā mērā attīstīsies mākslīgais intelekts, cik lielā mērā viss tiks automatizēts vai datorizēts. Vienmēr būs nepieciešams saprast lietu būtību, kas notiek, kāpēc tas notiek, vai tas man rada problēmas un kā es to varu atrisināt. Saturs var palikt nemainīgs, bet mums ir jāsaprot, kāpēc mēs ar to strādājam un kā mēs ar to strādājam.
Intervija latgaliešu valodā
Ka runojam par attīksmi pret školuotuoju, deļ kam arī beji pajiems pauzi nu dorba školā – kaida ir tei attīksme?
Es teiktu, ka attīksme nu vysim slānim – caur daudzajom atskaitem, atsaraksteišonim tu jyuti, ka tev nauzatyc vaļdeiba i vadeiba – dīmžāl pedagogs ir tik lobs, cik jis labi saroksta papeirus, un tys ir svareiguokais kritērejs. Tod arī, prūtams, nu dalis vacuoku un leidz ar tū nu bārnu pusis varieja just, ka ituos profesejis prestižs sabīdreibā ir uorkuorteigi zams – mes vysi uzskotam, ka zynom, kai byutu juomuoca, kai pedagogam byutu juostruodoj, un bīži viņ naradzom vainis sovūs vārnūs, bet nūveļam vaini uz pedagogim. Tys nav 100% gadiejumu, bet, ka tī gadiejumi ir, jī ir pīteikami skaļi i suopeigi, i tu jyuti ka lelā daļā gadiejumu škola nav gotova tevi aizstuoviet. Es asmu struoduojis vairuokuos školuos, 5-6, ir bejuši gadiejumi, prūtams, ka vadeiba Tevi atbolsta, bet ir arī tai, ka nūstuojas pret Tevi, tys arī beja par īmaslu, deļ kam es nu vairuokim dorbbim školā aizguoju.
Kaidi ir bejuši kolektīvi školuos, kur tu esi struoduojis? Arī pedagogu vidiejuo vacuma zinī – kaids tys ir bejs un cik vīgli voi gryuši beja sasastruoduot ar godūs vacuokim kolēģim?
Saceišu tai, ka, struodojūt muzykys jumā, tys ir nadudz sovaižuok, deļ tam, ka muzykys pedagogi nūvacoj lānuok – tei byušana muzykā, koncertu vide, tys, ka apleik vysu laiku ir nūyikumi, tys sagloboj tū, ka muzykys šoluos ir samārā vīgli un jauki struoduot i sasastruoduot, deļ tam, ka nav jyutama šei te nūvacuošona, bet tik, cik es asmu sasaskuors ar vyspuorizgleituojuošajom šklom, ti gon juosoka, ka leluokuo daļa pedagogu ir 50+ godu vacumā, un dīmžāl daļai īsaslādz vyspuoriejis nūguruma un izdegšonys pazeimis, kod ir gryuši jūs paviļkt iz darbeibom uorpus īrastuo, kas jaunīšim ir cīši vajadzeigs.
Foto no privātā arhīva
Kai ir ar kompetenču pīejī baļsteitū izgleiteibys modeli muzykys pedagogim? Voi jyusim arī juosekoj ituo vuiceibu formāta vadlinejom?
Jā un nā, laikam tai juosoka. Instrumenta spielis apguvī ir sovi godu symtim izstruoduoti kritēriji,kas ir atstruoduoti, un baigi izmaneit tu tī nikū navari, bet maņ vysod ir bejs tai, ka, spielejūt, pīvadumam, skaņdarbu, mes j;u nazkai savalkam kūpā ar viesturiskū kontekstu un tamleidzeigi. Bet kūpumā juosoka tai, ka nu izgleiteibys programmys vīdūkļa navajadzieja nikū eipaši maneit kompetenču pīejis īnuokšonys dieļ. Pīvadumam, es kai muzykus školuotuojs esmu absolūti par tū, ka vyspuorizgleitojūšajuos školuos muzykys stuņdies školānim ir juodzīd – narunuosim par vysu ritmiku, dūmuošonu i cytom lītom, kū tys atteista, bet nauzskotu, ka pamatškolys bārnam byutu juozyna Baha daiļrade, par tū, ka, ja izviele byus tuoļuok īt muzykys školā, tū arī padziļinuoti ivuiceis. Byutu svareigi, pasaverūt vysys muokslys prīkšmatus, nu, vysmoz kai munā golvā byutu tai kompetenču pīejai juosadorbijās – ir kaut Kaids stils, viesturis pūsms, kū mes jamom šūbreid, i mes tū jamom arī literaturā, vizualajā muokslā, i apspielejam šū vīnu pūsmu i ideji nu vysim itim skotpunktim. Dīmžāl kompetenču pīeja atguoja nasagatavuota da gola, deļ tam, ka, pyrmkuort, beja juostruodoj vysmoz puors godi tikai ar pošim pedagogim un tū paradigmys maini jimūs pošūs nu školuotuoja kai vyszynūša vadūņa iz školuotuoja kai mediatora lūmu. Papyldus Tod, kod nuoca jaunuo pīeeja, pedagigim beja juoteik golā arī ar Covid-19 i attuolynuotū vuiceibu procesu, deļ tam es navainoju nivīnu, kas čeikst par ituos pīeejis implementacejis praktiskajom problemom. Leidz ar tū tei ideja kompetenču pīejai ir fantastiska, bet ir juosagatavoj pedagogi, kas ir ļūti nūslūguoti. Trešdaļslūdze školā nav tikai trešdaļslūdze – tys ir tikpat lels dorbs sātā gotovojūtīs, tikpat lels dorbs piec stuņdem refleksejai, kas natīk nikai apmpksuots.
Par pedagogu izgleiteibu – kaida izgleiteiba ir tev pošam i kai tu redzi jaunūs školuotuoju apvuiceibys sistemu Latvejī kūpumā? Tys ir – par pedagogu augstškolā vuicās pamatā piec vydškolys 4 godus. Programmā “Mācītspēks” otkon tei pīeja ir taida, ka tu vari startiet kai Jaunais pedagogs, ka tev jau ir maģistra grāds attīceigajā sfērā, pi tam itymā programmā pyrmais sūļs ir psihologiskuo puorbaude gataveibai struoduot školā, kas augstškolu programmuos izpalīk. Kaidak tovupruot, ir pareizuokuo formula?
Myusim muzykys akadēmejis laikā ir bejusi psiholoģija, pedagogeja, metodologeja un pedagogiskuo prakse, leidz ar tū muns diploms ļauj maņ struoduot kai specializaātū muzykys prīkšmatu školuotuojam. Maņ gon vīnmār ir bejis uzskots, ka lobs pedagogs ir sovys jūmys profesionalis – par muzyku runojūt, tu vari byut lobs muzykys školuotuojs viņ tod, kod tu esi arī praktizejūšs mūziķis. Leidz ar tū es atbolstu dūmu, ka par pedagogu byutu juoļaun struoduot tīši specialistim – tī var dūmuot par papyldus prīkšmatu pīvīnuošanu asūšajam konkrētajam augstškolys izgleiteibys rogrammys kursam. Prūtams, pedagogeja ir atsevišķa zynuotne i muoksla, kas ir juosavuica ilgi, bet miļzeiga daļa nu veiksmis profesejī ir tova īkšejuo sajyuta, īdvasma, cytu pedagogu vāruošona. Maņ pošam leluokais īspaids pedagogejis jūmā beja zvīdru profesore Nini Karr, kuru es vāruoju vīnā meistarklasī, kur maņ beja taids wow efekts, Itai es grybu struoduot tuoļuok. Pedagogam ir juobyut personeibai, i kotrai stuņdei ir juobyut sovā ziņā kai prīkšnasumam, interesantam, aizraujūšam nūtykumam ar precīzi salyktim aizdavumim mierķa irezultata sasnīgšonai. Plus te ir juobyut energejai un pozitīvai attīsmei nu pedagoga pusis – Nini gadiejumā – jei ir 60+ godus vaca vijūlis pasnīdzieja, kas spiej nūlākuot smaideiga bosom kuojom pusūtru stuņdi, bet cik stuņdis dīnā tu tai vari? Piec sevis es asmu sajuts, ka tuos ir 4-5 stuņdis dīnā, saīt 20-25 stuņdis nedelī, kas ir ļūti daudz, bet Latvejī – tei pat nav pylna slūdze! Un te es saprūtu pdgogus, ka tys nav īspiejams ar 8 stuņdem dīnā un vysim papyldus dorbim – lai sassgatavuotu taidai lobai nūdarbeibai, arī paīt miļzeigs laiks, narunojūt jau par dokumentim, viertiešonu i vysu puorejū, ar kū pedagogam kasdīnā juoteik golā.
Tod tuoļuok par bārnim – kai ir mainiejušīs jaunīši tivu 9 pīredzis godu laikā? Vystik dzieržom, ka kū tuoļuok, tū trokuok muoceibu motivacejis zinī.
Es teiktu, ir dažaidi. Te gon juojam vārā, ka, ja tei ir specializātuo škola, muzykys škola, bārni jau a priori nuok īinteresāti. Tī 4. Kursa jaunīši kas maņ nuok tān, ir inteligenti, īinteresāti, zyna, kas nūteik apleik, kū jī poši gryb, bet ir tendence, kū var pamaneit – jau ilgu laiku daudz kas tīk nūlykts iz školys placim taidā ziņā, ka vacuoki moz struodoj ar sovim bārnim, saleidzinūši ar pagujušajom paaudzem – ir lītys, kam ir juoīt nu gimenis, i te narunuosim tikai par koč kaidom elementārom muoceibu lītom – pīdūdit, es uzskotu, ka laseit, raksteit i riekinuot byutu normāli, ka tū īvuica gimenī. Bet arī saskarsme, pīkluojeibys normys, uzvedeibys normys, muoka muoceitīs – pedagogs var paleidziet i papyldynuot tū bārna izaugsmi, bet pamatā jau jū veidoj juo saime, un veidoj ar sovu attīksmi. Pīvadumam, tu latvīšu volūdā vari i izastīpt, i sasaraut, bet ka tev nalosa vacuoki sātā gruomotys, tod tu naīskaidruosi bārnam, ka gruomotys ir juolosa, un ka tys ir vierteigi i svareigi.
Ka runojam, ka saime ir pamats, kai ir ar krīvu volūdys izjimšonu nu apritis? I te tu nuteikti varātu pakomentiet, kai itys vaicuojums atsaškir Latgolā i Kurzemī, kur struodoj itymā šaļtī.
Skaidrs, ka Latgolā un Kurzemī juosoka, ka latvīšu volūdys vaicuojums krītni atsaškir, un Kurzemī latvīšu volūdys leimeņs arī storp krīvvalūdeigajim ir augstuoks, kas skaidrojam koč vai ar tū, ka, ja Kurzemī uzrunuos latvīti krīvs, latvīts jam naatbiļdies krīviski, bet gon latviski, kur Latgolā tei situāceja byutu ūtraižuoka. Bet par školom juosoka, ka, jā, volūda un kuļtura ir boguoteiba, bet mes vāļ jūprūjom dzeivijam postpadūmju ānā i puorejis pūsmā, naasom mes tik eiropeiski, kai cytvīt. Deļ tam tei krīvu volūdys naasameiba uztaisa taidu ai gruovi starp šū pasauli, nu kurys mes raugom īt prūm i kurymā leluokuo daļa sabīdreibys nagryb atsagrīzt.
Ka runojam par prīkšmetim, tū praktiskū lītdereibu i skotu nuokūtnī, kur, piec prognozem, 80% jaunīšu struoduos profesejuos, kas itymā breidī vāļ naeksistej – kai tu komentātu? Kur asom tān i kaida byutu pareizuokuo nuokūtnis trajektoreja?
Te ir vīna līta, kū dīvamžāļ cylvāki, i školāni, i vacuoki, da gola nasaprūt. Pajimšu par pīvadumu matematiku, kas maņ vydškolā beja pylnais cikls, 5 stuņdis nedelī – sasateikūt ar cylvāku, kam matematika beja tikai 2 stuņdis nedelī es saprotu, deļ kam matemātika ir juosavica – tī algoritmi kai sistema, kas veidojas munā golvā, i cik uotri tys aizīt nu sevkurys problemys apsazynuošonai leidz rysynuojumam, nūteik daudz uotruok kai cylvakim, kas matematiku nav vuiciejušīs tik daudz – ir juosaprūt, ka tys ir stuosts par dūmuošonys konstruktu kai taidu, navys tū, kur maņ nuokūtnī nūderies Pitagra teorema – i arī školuotuoji da gola naprūt nūkomuniciet tū, ka vysi prīkšmati tev vuica lītu kuorteibu. I te nav svareigi, cik daudzi atsateisteis muoksleigais intelekts, cik lelā leiemn;i vyss byus atomatizāts voi datorizāts – tev taipat vajadzies saprast lītu kuoretibu, kas nūteik, deļ kam nūteik, voi tys man roda problemys i kai es tū varu rysynuot. Saturs var palikt tys pats, bet juosaprūt deļ kam mes ar jū struodojam i kai mes ar tū struodojam.