Prognozēs liecina, ka piecpadsmit gadu laikā vidusskolēnu skaits Latvijā būtiski samazināsies. Ogres novadā aizvadītajos gados jau veikta skolu tīkla reforma, kas samazinājusi vidusskolu skaitu, taču aktuāls ir jautājums par to, kā šodien nodrošināt vietas visiem skolēniem, kuri izvēlas mācīties novada vidusskolās.
Pēc skolu tīkla reformas Ogres novadā, uz pusi samazinoties vidusskolu skaitam, pieaugusi konkurence un palielinājies skolēnu skaits esošajās skolās. Tas īpaši jūtams Ikšķilē. Šobrīd skolā mācās 1277 skolēni. Kā norāda skolas direktors, lai varētu kvalitatīvi nodrošināt mācību procesu, papildu nepieciešamas līdz pat 12 mācību telpām.
Vladimirs Samohins, Ikšķiles vidusskolas direktors: “Mums bija pa vienai vidusskolas klasei, tagad nāk klāt trīs vidusskolas klases, šobrīd ir viena divpadsmitā, nākamgad jau būs trīs desmitās, trīs vienpadsmitās, trīs divpadsmitās. Jādomā par telpu būvniecību. Praktiski par jaunas izglītības iestādes, vai nu piebūves, vai vienkārši atsevišķas izglītības iestādes būvniecību.”
Skolas direktors skaidro, ka jau tiekot strādāts pie projekta, jo situācija ar telpām līdz ar katru mācību gadu pasliktināsies.
Vladimirs Samohins, Ikšķiles vidusskolas direktors: “Strādājam pie jauna izglītības iestādes bloka kopā ar, teiksim, sporta kompleksu vai arēnas būvniecību. Un tas atrisinātu ne tikai vidusskolas problēmu, bet tas atrisinātu arī bērnudārza problēmu, kur sporto, sporta sabiedrībai, kura sporto. Tas atrisinātu kopumā milzīgu šo problēmu.”
Kā skaidro Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs, jau apzinātas Eiropas fondu iespējas finansējuma saņemšanai, bet neizslēdz arī aizņēmuma variantu. Savukārt izglītības ministre, kas šodien viesojās Ikšķiles skolā, uzsver, ka šobrīd jau notiek darbs pie nākamā Eiropas fondu plānošanas perioda, un viena no prioritātēm ir tieši vidusskolu infrastruktūras sakārtošana valsts mērogā.
Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre (JV): “Mums ir īpaši jāskatās uz vidusskolu un vidusskolu stiprināšanu, jo mums ir svarīgi nākotnes izglītībā kā viena no atslēgām, kā izveidot izcilību, labu izglītības kvalitāti. Tam, protams, būtiski noteicoša arī laikmetīga un moderna, vajadzībām atbilstoša infrastruktūra un uzskatu, ka tai jābūt arī vienai no nākamā perioda finansēšanas prioritātēm.”
Tāpat aktualizēts ir dienesta viesnīcu būvniecības jautājums, kas šodien nav saistošs tikai tehnikumu audzēkņiem, bet arī vidusskolēniem. Taču raugoties nākotnē, ministre uzsver, ka kopumā 15 gadu griezumā skolēnu skaits vidējā izglītībā varētu samazināties līdz 48%. Tāpēc skolu tīkla reforma jāvērtē gan izejot no demogrāfijas rādītājiem, gan vērtējot iedzīvotāju iekšējo migrāciju. Ministre gan uzsver, ka skolu tīkla jautājums, jo īpašu attālākos reģionos, vietvarām jāvērtē kopā ar vietējo kopienu.
Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre (JV): “Kā sabalansēt pieejamību no vienas puses, bet kvalitāti no otras puses. Pieejamība nedrīkst būt vienīgais kritērijs, jo mums jāuzņemas atbildību arī par to kvalitāti, ko mēs bērniem nodrošinām. Mums ir jāatzīst arī tas, ka mums Latvijā trūkst skolotāju, līdz ar to ir jādomā, kā mēs arī koncentrējam skolotāju komūnu un pietiekoši saprātīgi šos resursus izmantojam, lai mums abi mērķi būtu sasniegti.”
Arī Ogres novadā šobrīd joprojām dienas kārtībā ir jautājums par mazo pagasta skolu nākotni. Līdz šim aizvadītas vairākas tikšanās, kurās vecāki izteikuši iebildumus pret skolu apvienošanu.