Valmierā noslēdzies jau 15. skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus “Cits Bazārs”, kur jaunie uzņēmēji prezentēja un tirgoja pašu radītos produktus. Skolēniem tā bija iespēja iegūt reālu uzņēmējdarbības pieredzi un sacensties par labākā skolēnu mācību uzņēmuma titulu. Pieredzējusi uzņēmēju un profesionāļu žūrija vērtēja 85 skolēnu uzņēmumus no Vidzemes, Rīgas un citām Latvijas pilsētām un labākie saņēma apbalvojumus dažādās nominācijās. Kā viņiem veicies – skatieties sižetā!
Šeit, Valmieras Kultūras centrā, skolēni no 4. līdz 12. klasei ir izveidojuši sava uzņēmuma stendu un prezentē savus pašu radītos produktus. Jauniešiem ideju netrūkst un piedāvājums ir plašs – no suvenīriem un rotaslietām līdz izglītojošām spēlēm un mājsaimniecības precēm.
“Mēs pārdodam mašīnas gaisa atsvaidzinātājus ar vairākām pieejām, kā tās lietot, piemēram, tās var ievietot skapī, lai drēbes nesmird. Mums radās tāda ideja ar to, ka šis jaunietis mums grupiņā pirmais nokārtoja tiesības un mēs sapratām, ka viņa mašīna nav tā smaržīgākā. Tādēļ mums bija jāizdomā pieeja, lai šī mašīna smaržotu, un tajā pašā laikā bija jāizdomā uzņēmums. Kaut kā mēs nonācām līdz šai idejai un tas uzņēmums aizgāja,” stāsta Rīgas Hanzas vidusskolas skolnieks Oto Bergmanis.
Ance Gerda Gailīte, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolniece: “Mums ir šķīvji, kas veidoti no vinila platēm, kas vairs nestrādā, un vēl glāzes vai vāzes – vienalga kā jūs tās vēlaties izmantot, arī veidots no pārstrādātām pudelēm.”
Marija Savrotska, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija skolniece: “Es mēģināju arī mājās kaut ko tādu radīt un darīt ar rokām. Man mājās ir pilns ar kaut kādām tādām lietām, kuras es taisu ar rokām. Tāpēc es sajūtu, ka man vajag kaut ko tādu izdarīt arī citiem cilvēkiem, lai viņiem būtu smuka istaba.”
Kopumā 85 jauniešu uzņēmumi sacenšas par labākās idejas titulu. Jauniešu veikumu vērtē pieredzējusi uzņēmēju un profesionāļu žūrija, kas izvirzīs uzvarētāju. Tas iekļūs nākamajā kārtā un vēlāk arī finālā, kas ik gadu notiek kādā no Eiropas pilsētām.
“Man laikam ir ļoti, ļoti svarīgi, lai tā lieta ir ilgtspējīga. Lai tā lieta, ko viņi pārdot, varbūt ir otrreiz izmantojama un lai tas ir kaut kas unikāls, ko es varbūt neesmu nekad redzējusi. Un ka varbūt arī kādi no līdzekļiem aiziet labdarībai. Tas man arī īstenībā būtu ļoti ļoti svarīgi, lai viņi ne tikai domā par šo peļņas daļu, izmaksu daļu, bet arī tomēr lai kaut kāda daļiņa tomēr aiziet labdarībai,” atzīmē uzņēmuma “Mūsdienu Virtulis” radītāja Santa Āre.
Gustavs Māziņš, radošās aģentūras “MnB” vadītājs: “Es šobrīd esmu ticis cauri šai pamatskolēnu grupai ar žūrijas darbu un, īstenībā, ir ļoti, ļoti interesanti un ļoti, ļoti dažādi. Katrs skolēns tiešām, redz, ir sagatavojies, kad pieej pie stenda, uzreiz ir gatava runa un uzreiz tas piesaista. Ir tāds, kurš ir mazliet kautrīgāks, klusāks, katrā ziņā redz, ka katrs tas skolēns ir sagatavojies, un šeit atrodas ar interesi. Turklāt darbojas šajā uzņēmējdarbības jomā tāpēc, ka viņam tas patīk, nevis tāpēc, ka būtu kāda skolotāja pateikusi, ka viņam šeit ir jāatrodas, līdz ar to ir prieks redzēt mirdzumu bērnu acīs”.
Gadatirgus organizatori no “Junior Achievement Latvia” norāda, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību ar katru gadu pieaug. Šogad programmā reģistrēti vairāk nekā 1800 skolēnu mācību uzņēmumu, apvienojot vairāk nekā piecus tūkstošus skolēnu visā Latvijā.
“Tā ir visplašākā veidā uzņēmējspēju attīstīšana ikvienā jaunietī, neatkarīgi no tā vai viņš būs uzņēmējs, vai viņš nebūs uzņēmējs. Bet tas, kam jaunietis iziet cauri, tas viņam noder ikvienā darba vietā, ikvienā, profesijā. Sākot ar komandas veidošanu, komandas atbildības sadalīšanas, ražošanas procesa, pārdošanas prezentēšanas, mārketinga un finansēm. Tas ir ļoti plašs gan zināšanu, gan kompetenču komplekss, kas tiek attīstīts vienā šajā mācību gada programmā,” teica “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.
Vidēji 22% skolēnu mācību uzņēmumu programmas absolventu ir iesaistījušies uzņēmējdarbībā. Izglītības un zinātnes ministrija šo mācību metodi ir atzinusi un rekomendē to izglītības iestādēm kā efektīvu veidu, kā attīstīt uzņēmējspējas.