Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kurās veselības aprūpei un tieši mūsdienīgām zālēm atvēlētais finansējums ir vismazākais. Arī sekas tam ir skarbas, proti vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā. Pacientu organizācijas uzskata, ka situācija jau kļūst kritiska. Inovatīvas terapijas, kas citviet Eiropā ir norma, Latvijā tūkstošiem cilvēku joprojām nav pieejamas birokrātisku šķēršļu dēļ un tāpēc, ka budžetā tam trūkst naudas.
Pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianses” veiktās aptaujas dati liecina, ka 87% pacientu organizāciju uzskata, ka uzlabojumi inovatīvo zāļu pieejamībā ir neatliekami. Lai gan zinātne attīstās un jaunas terapijas parādās, Latvijā tās nonāk ar ievērojamu novēlošanos vai tiek ierobežotas ar stingriem papildu kritērijiem. Šobrīd rindā uz valsts apmaksātu ārstēšanu gaida vairāk nekā pieci tūkstoši pacientu.
Olga Valciņa, pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianses” valdes priekšsēdētāja: “Attiecībā uz zālēm tas, kas šobrīd ir zināms – ir aprēķināts, ka apmēram 150 miljoni eiro vajadzīgi tām zālēm, kuras jau ir atzītas par izmaksu efektīvām, tātad valstij atmaksājas ārstēšana, un kuras gaida rindā uz budžetu. Tie ir apmēram vairāk nekā pieci tūkstoši pacientu, kuriem šīs zāles vajadzētu. Onkoloģijā tas nozīmē, ka pacients visdrīzāk nomirs tuvākā gada laikā, ja pacients nesaņem zāles.”
Finansējuma trūkums inovatīvu zāļu pieejamībai ne tikai maksā dzīvības, bet arī rada milzīgu slogu sociālajam budžetam. Bez mūsdienīgas terapijas cilvēki kļūst par invalīdiem un izkrīt no darba tirgus. Tajā pašā laikā pacienti, kuriem izdodas saņemt modernos preparātus, bieži vien spēj turpināt pilnvērtīgi strādāt un sniegt savu artavu valsts ekonomikā.
Olga Valciņa, pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianses” valdes priekšsēdētāja: “Ir ļoti daudz vēža pacientu, kas, mūsdienu imunoterapijas preparātus saņemot, turpina strādāt ar pilnu slodzi, jo blaknes bieži vien ir nepatīkamas tikai pirmajos mēnešos, kamēr organisms adaptējas un ļoti daudzi cilvēki pēc tam atgriežas darbā un turpina darboties. Bez šīm zālēm tas nebūtu iespējams vispār. Viņi jau no pirmās dienas būtu izkrituši no aprites, kam sekotu pāreja invaliditātē. ”
Aptaujas dati atklāj, ka 42% organizāciju regulāri saskaras ar gadījumiem, kad cilvēki ārstēšanai vāc ziedojumus vai pārdod savus īpašumus. Daudzas ģimenes pat pieņem lēmumu pamest Latviju, lai meklētu medicīnisko palīdzību valstīs, kur šīs zāles ir valsts apmaksātas.