Nauda vairs nesekos skolēnam: ievieš jaunu finansēšanas modeli

No nākamā mācību gada līdzšinējo skolu finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam” nomainīs jauns modelis – “Programma skolā”. Tas vairs neparedz finansējuma sadali mācību iestādēm pēc bērnu skaita, bet gan klašu lieluma un skolas atrašanās vietas. Pašvaldībās Vidzemē lielākoties uzskata, ka jaunais modelis vietvarām būs izdevīgāks un nākotnē ļaus skolām piesaistīt papildu atbalsta personālu darbā ar bērniem.

Galvenais ieguvums no jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” būs tas, ka mācību iestāžu budžetus tik ļoti vairs neietekmēs katra viena skolēna izvēle mainīt skolu. Valsts finansējums turpmāk būs atkarīgs no skolā īstenotajām mācību programmām un klašu komplektācijas.

Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže uzskata, ka jaunais modelis mācību iestāžu direktoriem līdzekļus ļaus izmantot daudz elastīgāk. Viņa skaidro: “Šobrīd vairs nav tas, ka uz 1. septembri tiek saskaitīts ikviens skolēns, bet šī te programma norāda to, ka finansējums tiek piešķirts uz mācību klasi. Nav jādomā par katru vienu bērnu – atnāks, neatnāks, pieteiksies vēl kāds vai atkal nomaina dzīvesvietu augusta pēdējā nedēļā, ierodas pēdējā nedēļā, klase sakomplektēta. Es teiktu tā, ka novada skolām šis būs labāks finansējuma modelis, varēs nodrošināt visu atbalsta personālu.”

Tikmēr Limbažu novadā uzsver, ka jaunā sistēma ir pašvaldībām izdevīgāka, jo tā nosegs reālās mācību procesa izmaksas, ko iepriekš vietvarām nereti nācās piemaksāt no pašu budžeta.

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale norāda, ka pēc veiktajiem aprēķiniem finansējums pašvaldībām atnāks lielākā apjomā un tiks nosegtas visas vajadzības, kas ir ikdienas mācīšanās procesā: “Šajā te programmu finansējumā ir mēģināts ietvert visus tos pienākumus, kurus pedagogi ikdienā veic izglītības procesā. Skatoties tīri uz šiem te aprēķiniem, ir tā, ka finansējums pašvaldībām atnāk lielākā apmērā, it sevišķi, ja mēs runājam par šīm te pamatizglītības iestādēm, kur ir izglītojamo skaits 80-90 izglītojamie 1.-9. klašu posmā. Tad principā pašvaldībām ar šo finansējumu, kas ir rēķināts programmā, pietiek visam, lai nodrošinātu visu, un nav nepieciešams papildu pašvaldības finansējums.”

Tomēr arī jaunajam finansēšanas modelim ir kvantitatīvie kritēriji. Ja skolā noteiktā klašu posmā nav pietiekams bērnu skaits, valsts finansējums samazinās un pašvaldībai būs jāizšķiras – piemaksāt no sava budžeta vai skolu reorganizēt. Limbažu novadā šobrīd ir piecas pamatizglītības iestādes – Vidriži, Lādezers, Liepupe, Staicele un Pāle –, par kuru nākotni pašvaldībai varētu nākties pieņemt skarbus lēmumus.

“Šīs ir tās izglītības iestādes, kur šajā mācību gadā jau šis kvantitatīvais kritērijs netiek sasniegts, un pamatā tas ir tieši 7.-9. klašu posms,” atzīst S. Upmale. Viņa gan uzsver, ka pašvaldība nav gatava kādu izglītības iestādi slēgt, jo izglītības ieguvei, it sevišķi jaunākajā vecuma posmā, jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.

Tikmēr Valmieras novadā jau iepriekš ieguldīts nopietns darbs skolu tīkla sakārtošanā un izglītības kvalitātes uzlabošanā, kas veicinājis arī kaimiņu novadu skolēnu pieplūdumu. Iveta Pāže norāda: “Skolu sadaļā mēs nevaram sūdzēties šobrīd, jo pēdējo četru gadu laikā mūsu skolēnu skaits ir pieaudzis par 472. Tā savā ziņā ir ietekme no skolu tīkla sakārtošanas apkārtējos novados, mums ir ļoti liels piepildījums vidusskolas klasēs.”

Tomēr, turpinoties bērnu skaita sarukumam, nākotnē pašvaldībām aizvien būs jāpieņem smagi lēmumi par skolu tīklu. Valmieras un Limbažu vietvaras pašlaik vēl gaida precīzus aprēķinus no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai skaidri saprastu, kā jaunais modelis ietekmēs finansējuma sadali katrai skolai atsevišķi.