Kokapstrāde ir viena no Latvijas ekonomikas balstiem, un tai arvien nepieciešami jauni kvalificēti darbinieki, jo īpaši reģionos. Lai to nodrošinātu, LBTU Malnavas koledžā atklāta jauna kokapstrādes laboratorija un pirmo gadu ieviesta starptautiski veidota studiju programma “Kokapstrādes tehnoloģijas”. Tās mērķis ir sagatavot speciālistus, kas spēj strādāt ar mūsdienīgām tehnoloģijām un stiprina reģiona uzņēmumus.
No pirmā griezuma līdz gludai virsmai — Malnavas koledžas jaunajā laboratorijā studenti varēs apgūt visu koka apstrādes ciklu. Tā patlaban ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams iegūt kokapstrādes tehnologa profesionālo kvalifikāciju īsā cikla studijās.
“Kokapstrādes tehnologam ir jāzina daudzas, dažādas tehnoloģijas, bet tās laikā ir mainīgas. Līdz ar to mēs nevaram mācīt konkrēto tehnoloģiju vai risinājumu. Mēs iekārtas sadalām līdz tādām elementārdaļām – zāģēšana, frēzēšana, ēvelēšana, slīpēšana, līdz ar to katra savu funkciju veic un mēs varam apgūt pamatvērtības, pamatlietas,” tā par laboratorijas iekārtām stāsta LBTU Malnavas koledžas studiju programmas “Kokapstrādes tehnoloģijas” direktors un pedagogs Vilnis Jakovļevs.
Studiju programma “Kokapstrādes tehnoloģijas” īstenota pirmo gadu. Nepilna laika maksas studijās ir desmit studenti, pārsvarā nozarē jau strādājošie. Viņi apgūst gan tehnoloģiju pamatus, gan vadības prasmes, kas nepieciešamas kokapstrādes uzņēmumos.
Foto: Latgales reģionālā televīzija
“Mēs miksējam kopā: auditorijā izskatām, aizbraucam uz kādu uzņēmumu, to apskatāmies, kā tas izskatās ražošanas apstākļos. Un tad, nonākot šeit, pie šīm iekārtām, mēs paši savām rokām paņemam sagatavi un jūtam, kas notiek,” turpina programmas direktors Jakovļevs.
“Tī vysi ir studenti, kas reali struodoj uzjiemumūs. Puorsvorā nu taidim uzjiemumim kai SIA “Avoti” i SIA “Verems”, kuri ari atbaļsteja sovus darbinīkus ar tū, ka jī nūsadz studeju moksu,” papildina arī LBTU Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale.
LV TULK. “Tie visi ir studenti, kas reāli strādā uzņēmumos. Pārsvarā no tādiem uzņēmumiem kā SIA “AVOTI” un SIA “VEREMS”, kuri ir atbalstījuši savus darbiniekus ar to, ka viņi nosedz studiju maksu.”
Ideja par šādu programmu radās pirms pieciem gadiem, ņemot vērā kvalificētu speciālistu nepieciešamību nozarē reģionos. Nākamajā mācību gadā plānots uzņemt studējošos jau pilna laika studijās, kā arī nākotnē licencēt programmu angļu valodā.
“Jemūt vārā leidzšinejū pīredzi ar kūkapstruodis nūzaris uzjiemumim, kas beja, kas vysod kai izšķirūšū faktoru investēt ci nainvestēt kaidā regionā, atteisteit ci naatteisteit, ir taišni cylvākrasurss. Ka ir cylvākurasurss, kvalificieti darbinīki, tod uzjiemums jiutās labi, papildus investej, taidā veidā atsateista ari vyss regions,” stāsta koledžas direktore Sandra Ežmale.
LV TULK. “Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas bija, kas vienmēr ir kā izšķirošais faktors investēt vai neinverstēt kādā reģionā, attīstīt vai neattīstīt, ir tieši cilvēkresurss. Ja ir cilvēkresurss, kvalificēti darbinieki, tad uzņēmums jūtas labi, papildus investē, tādā veidā attīstās arī viss reģions.”
Foto: Latgales reģionālā televīzija
“Šī programma tapa starptautiskas sadarbības rezultātā, ejot kopā visām trim Baltijas valstīm, kā arī piesaistot Vācijas ekspertus, kur mēs analizējām visu šo valstu profesionālais izglītības kokapstrāde stiprās, vājās puses. Izlasījām no visām tās stiprākās un salikām kopā tādā vienā programmā,” par jaunās programmas izveidi piemetina arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Mežsaimniecība un kokapstrāde kopā veido aptuveni piekto daļu no Latvijas eksporta vērtības, nodrošinot darbu 40 tūkstošiem cilvēku visā valstī. Tieši kokapstrādē – 23 tūkstoši nodarbināto.
“Vairāk nekā desmit tehnikumi Latvijā piedāvā kokapstrādes programmas. Tie ir kokapstrādes tehniķi, CNC operatori, mēbeļu galdnieki un tam līdzīgas kvalifikācijas. Reģioni ir tie, kur meža nozare kopā ar kokapstrādi bieži vien ir pat galvenais nodokļu maksātājs,” par izglītības un darba iespējām stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Atklāšanas pasākumā apsveikt koledžas kolektīvu bija ieradies arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), norādot: “Te ir arī daudzi kokrūpniecības uzņēmumi, kur ir nepieciešami profesionāli, ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju kadri. Tas nozīmē, ka cilvēki paliek šeit un neaizbrauc prom, un papildus tam viņi var strādāt uzņēmumos, kur ir ļoti konkurēti spējīgs atalgojums.”
Zemkopības ministrs arī norādīja, ik gadu valstī tiek iestādīti 6000 hektāri mežu. Līdz ar to kokapstrādes nozarē arvien būs nepieciešami zinoši profesionāļi, kas spēs šo resursu izmantot ilgtspējīgi un efektīvi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |