Parasti, runājot par atkritumiem, visbiežāk domājam par pārtikas iepakojumiem – piemēram, ēdieniem vai dzērieniem, kurus iegādājamies veikalā un pēc tam izmetam atbilstošajā atkritumu tvertnē. Taču retāk aizdomājamies par ūdens atkritumiem – kur tie rodas un kā tie ietekmē vidi. Tieši šo jautājumu šobrīd pēta ekoskolas Ogresgala pamatskolas jaunāko klašu skolēni, mācoties par vides tēmu “Atkritumi”.
“Atkritumi jau nav tikai tie, kas miskastē iemesti. Bet mēs mazgājamies, mums ir āda, mums ir mati. Mēs mazgājam traukus, un, kur, tad tie ūdeņie nonāk? Mēs redzam, ka ūdens kaut kur tek, bet, kur, tad viņš aiztek?” skaidro Ogresgala pamatskolas 2. klases skolotāja Zanda Puķāne.
Lai skolēni labāk izprastu ūdens atkritumu tēmu, skolotāji uzaicināja viesos vietējo aģentūru “Ogres komunikācijas”, kas nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus arī Ogresgala pagastā. Aģentūras pārstāvis dalījās pieredzē un izskaidroja ūdens atkritumu nozīmi, balstoties uz savu ikdienas darbu. Skolēniem šī tikšanās izraisīja lielu interesi – viņi uzdeva jautājumus un aktīvi iesaistījās sarunā.
“Absolūti likās kaut kas pilnīgi no citas pasaules. Nu, neko nezināja. Tiešām pārliecība, ka neko, jo jau par dzeramo ūdeni lekcijā bērniem mutes vaļā. Un patiesa interese,” stāsta aģentūras “Ogres komunikācijas” komunālinženieris Raimonds Šauva.
Vispirms bērni uzzināja, kur rodas ūdens, kā tas nonāk līdz mūsu mājām un kā mēs paši mēdzam to piesārņot. Pēc tam skolēniem bija iespēja doties nelielā ekskursijā, kur viņi jau ar savām acīm redzēja ūdens attīrīšanas iekārtas un uzzināja, kā notiek piesārņotā ūdens attīrīšana.
Vidzemes televīzija
“Varbūt arī mājās pastāstīs, ka tas ūdens attīrīšanas process nav tik vienkāršs. Tur ir daudz izaicinājumi tajā, un, ka mums visiem jāpiedalās, visai sabiedrībai ūdens attīrīšanā. Ūdens ir mūsu bagātība un par viņu ir jārūpējās,” turpina Raimonds.
Kā stāsta “Ogres komunikācijās” Latvijā situācija ar ūdens piesārņojumu joprojām nav laba. Bieži vien cilvēki piesārņo ūdeni neapzināti, tomēr arī šādi gadījumi rada nopietnas problēmas. Lielākās iestādēs, piemēram, skolās un bērnudārzos, kā efektīvs risinājums ir tauku ķērāji, kas palīdz samazināt piesārņojumu. Savukārt mājsaimniecībās atbildība gulstas uz pašiem iedzīvotājiem, kur jāivēro sava veida kārtība.
“Saprast vai mēs no jumtiem savus augšējos ūdeņus, lietus ūdeņus nepamanāmies novadīt kanalizācijas tīklā. Tas atkal ir kaitējums, tā ir milzīga lietus ūdens pieplūde uz attīrīšanas iekārtām, kas veicina dūņu pārslu izskalošanos no iekārtām,” skaidro Raimonds.
Aģentūrā uzsver, ka bērni ir pateicīga auditorija, jo, gūstot zināšanas skolā, tās tālāk tiek nodotas arī vecākiem, tādejādi iespējams mainot arī viņu ikdienas paradumus.
Vidzemes televīzija