Saeima ceturtdien noraidīja partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) iesniegtos grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tā rosināja ļaut vecākiem un pilngadīgiem izglītojamajiem brīvi izvēlēties mācību formu, tostarp atceļot plānotos tālmācības ierobežojumus 1. līdz 6. klasē.
LPV rosināja noteikt, ka Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu gan īstenotu klātienē.
LPV ieskatā, 2026. gada februārī pieņemtie grozījumi, kas paredz pakāpenisku tālmācības ierobežošanu sākumskolas posmā – no 1. līdz 6. klasei – no 2027. gada, nepamatoti sašaurina bērnu un vecāku tiesības.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji savukārt ir argumentējuši, ka centieni samazināt tālmācības izglītības apjomi saistīti ar to, ka šajā izglītības formā skolēni uzrāda būtiski zemākus izglītības rezultātus.
Kā ziņots, ka Saeima februārī pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Izglītības likumā, paredzot ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada.
No 2027. gada 1. septembra tālmācībā vairs nemācīsies 1. un 4. klases skolēni. Gadu vēlāk klātienes mācības attieksies arī uz 2. un 5. klases skolēniem, bet no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klases skolēniem. Tāpat no 2027. gada 1. septembra 1. līdz 6. klašu skolēni vairs nevarēs apgūt pamatizglītību ģimenē.
Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.