Skolas turpina komplektēt 10. klases – daļa jauniešu izvēlas profesionālo izglītību

Kamēr augstskolās jau noslēdzas uzņemšana un topošie studenti sāk kārtot formalitātes, skolās vēl turpinās 10. klašu komplektēšana. Šobrīd vidusskolām un ģimnāzijām jārēķinās ar konkurenci no profesionālās izglītības iestādēm, bet nākotnē arvien lielāku ietekmi atstās arī demogrāfiskās pārmaiņas. 

Salaspils 1. vidusskolā vēl arvien turpinās remontdarbi, tāpēc mācības jaunajā piebūvē varēs sākt tikai oktobrī. Jauns posms šis mācību gads būs ne tikai skolai, bet arī trim 10. klasēm, kas tajā uzsāks mācības. Skolā atzīst – tik liels klašu skaits līdz šim nav uzņemts.

Salaspils 1. vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Dana Tuče-Novika: “Visu laiku mēs esam uzņēmuši divas vidusskolas klases, kaut gan mums mūsu skolā beidz piecas 9. klases, un attiecīgi arī tepat pamatskolā beidz kādas četras. Un visiem mūsu novada bērniem vienkārši nepietiek vietas.”

Salaspils 1. vidusskolu šogad absolvēja 113 devītklasnieki. No viņiem 45 mācības turpinās skolā, bet pārējās vietas 10. klasēs aizpilda jaunieši no citām novada skolām. Lai gan visas trīs klases, visticamāk, izdosies nokomplektēt, precīzs skolēnu skaits būs zināms tikai līdz ar mācību gada sākumu.

Dana Tuče-Novika: “Problēmas varbūt Latvijā rada tas, ka nav vienā dienā uzņemšana tehnikumiem un vidusskolām, ģimnāzijām. Vasaras vidus, jūlijs, ir tad, kad uzņem tehnikumi. Tajā brīdī, kad skolēns ir ticis tehnikumā, piemēram, Jūras akadēmijā, vēl kaut kur, tad mums atnāk atteikums, un mēs atkal aicinām nākamo. Tāpēc tā uzņemšana ievelkas visas vasaras garumā.”

Salaspils skolas priekšrocība ir atrašanās vieta Pierīgā. Te mācās ne tikai vietējie bērni, bet arī skolēni no apkārtējām pilsētām. Tikmēr Aizkraukles novada vidusskolā vēl turpinās 10. klašu komplektēšana, cerot, ka rudenī izdosies atvērt vairākas klases.

Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga: “Pēdējos gados tiešām ir tā, ka vismaz trešdaļa no 9. klašu absolventiem, kas beidz mūsu skolu, paliek pie mums, bet pārējie dodas kaut kur citur. Un tie, kas dodas citur, ir diezgan liels skaits. Šobrīd vidusskolām, īpaši reģionos, lai noturētu savus skolēnus, ir ļoti, ļoti daudz pie tā jāstrādā, varbūt jāievieš kaut kādi savi īpašie bonusi, kā es saku, ķirsīši, un tas nav viegli.”

Liela daļa skolēnu pēc 9. klases izvēlas profesionālo izglītību, un tas vidusskolām rada papildu izaicinājumus. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā norāda – pagaidām nav pamata secināt, ka šogad profesionālajās skolās skolēnu būs vairāk. Vienlaikus nākotnē jārēķinās ar to, ka profesionālā izglītība kļūst arvien pievilcīgāka jauniešiem. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols: “Mums ir profesijas un izglītības programmas profesionālajā izglītībā, kur ir ļoti liels konkurss. Un pat būtiski lielāks, iespējams, nekā tas ir valsts ģimnāzijā bijis.”

Savukārt nākotnē skolas satrauc demogrāfiskās pārmaiņas. Jau šobrīd redzams, ka bērnudārzos bērnu skaits samazinās, un tas nākotnē var ietekmēt arī skolēnu skaitu. 

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro – skolās demogrāfiskās situācijas sekas pagaidām vēl nav jūtamas. Taču pirmsskolā tuvāko divu gadu laikā bērnu skaits varētu sarukt par 30%, kas vēlāk atsauksies arī uz skolēnu skaitu. Lai sagatavotos šīm pārmaiņām, ministrija jau strādā pie risinājumiem, tostarp maina skolu finansēšanas modeli.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols: “Pārējot no finansēšanas modeļa, kas bija nauda seko bērnam uz programma skolām finansēšanu. Un tā ir arī savā ziņā atbilde uz to, kā valsts no savas puses reaģē uz demogrāfisko situāciju, jo mēs vairs nevaram turpināt virzīties ar līdzšinējo finansēšanas modeli. Tādēļ, ka to ietekmē demogrāfija. Tad tas nozīmētu, ka finansējums, kas ir pieejams izglītības iestadēm, būtu konsekventi ar katru gadu mazāks.”

Ministrijā norāda, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2040. gadam bērnu un jauniešu skaits izglītības sistēmā varētu samazināties aptuveni par pusi.