Skolēnam veselīgi jāēd ne tikai skolā, bet arī mājās

Tuvojoties mācību gada sākumam, 170 pedagogi no dažādām Latvijas skolām konferencē “Pārtikas izglītība skolās – no zināšanām līdz praksei” papildināja zināšanas par veselīgu uzturu un par to, kā uztura pamatus iekļaut mācību stundās. Kā atzīst uzrunātie pedagogi, grūtākais esot panākt, lai veselīga pārtika, tostarp našķi, tiktu gatavota arī mājās.

Skolēniem nepieciešamas ne vien mūsdienīgi aprīkotas klases un zinoši pedagogi, bet arī veselīgs un sabalansēts uzturs. Lauku skolās paēdināt bērnus veselīgi, bet vienlaikus arī ne dārgi esot vienkāršāk. 

Garozas pamatskolas skolotāja Aivija Jansone atzīst, ka tas ir grūts uzdevums: “Mēs visu to darām, bet nezinu, kā to aiznest līdz vecākiem. Protams, viņiem nav laika un viņi labāk iedod naudiņu, bērns aizskrien, kaut ko nopērk, bet veselīgo pārtiku gatavot kopā pašiem ar bērniem tā kā… [ īsti nesanāk].”

Lai stiprinātu skolotāju zināšanas par veselīgu pārtiku, skaidrotu, kāpēc svarīgi ēdienkartē iekļaut  bioloģiskos produktus, un meklētu veidu, kā uztura pamatus iekļaut mācību stundās, tuvojoties mācību gadam, Ozolnieku vidusskolā notika konference “Pārtikas izglītība skolās – no zināšanām līdz praksei.”

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) EIT Food projekta vadītāja Baiba Vasara- Beķere: “Mēs aicinām skolu ēdnīcas gan domāt, kāds ēdiens tiek pasniegts bērniem, gan izmantot vietējos, Latvijā ražotos produktus, gan arī izglītot bērnus, kādu pārtiku būtu jāpatērē ikdienā, lai viņi būtu veseli. Pedagogi par uzturu var mācīt gandrīz jebkurā stundā. Piemēram, matemātikā viņi var rēķināt uzturvērtību porcijai. Vizuālajā mākslā var attēlot augļus un dārzeņus, arī veselības mācībā var runāt par veselīgu uzturu.”

Līdztekus teorijai skolotāji konferencē iepazinās, kā uzturzinātni mācīt STEM priekšmetu stundās un kā pagatavot veselīgus našķus.

I/K “Dabas gardumi” īpašniece Ieva Spriža skaidro, ka tas ir pavisam vienkārši: “Atceramies, kā mūsu vecmāmiņas uz plīts žāvēja ābolus. Tas arī ir veselīgs našķis. Patiesībā mums mājās ir ļoti daudz, un arī veikalos ir nopērkami produkti, kurus, ja negaršo svaigs, vienkārši sagriež šķēlītēs un izžāvē, nepievienojot cukuru vai nemērcot kādā citā vielā. Ja, piemēram, oga ir skāba, pamēģiniet to sajaukt ar ābolu. Tas jau ir dabīgais cukurs, kas dod arī salduma garšu.”

Tuvojoties darbīgās dienas noslēgumam, uzrunātie pedagogi jau saskatījuši no tās ieguvumus un labprāt dalās kopīgi radītajās idejās.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunita Butāne kopā ar mājturības skolotāju jau saplānojušas jaunas stundas: “Mēs zinām. kā apvienot veselīga uztura mācību ar literatūru, kā stāstīt par veselīgu uzturu arī latviešu valodas stundās. Mēs iefiltrēsim našķu pagatavošanu arī audzināšanas stundās.”

Ne mazāk svarīgi ir atgādināt, ka ēdienam ne no skolas pusdienu šķīvja, ne no ledusskapja nav jānonāk atkritumu urnā, uzsver Universum mūzikas un mākslas vidusskolas sākumskolas skolotāja Laura Krūmiņa.

“Es bieži vien bērniem uzsveru, ja mēs kaut ko izmetam, mēs izmetam vecāku naudu. Vecāki ir strādājuši, pūlējušies, domājuši par bērniem, un to vienkārši izmet. Viņi var apdomāt – ja viņi neizmet, tad nākamreiz mamma nenopirks ļoti daudz, jo es taču apēdu, nevis izmetu, un nopirks kaut ko citu, ko es tiešām vēlos, vai varbūt pat sakrās ceļojumam,” saka Laura Krūmiņa.

Konferencē piedalījās 170 pedagogi, bet jau septembrī skolotāji zināšanas par veselīgu uzturu papildināšot kopīgā pārgājienā.