Stundās bez telefoniem – viedierīču liegums attieksies arī uz 7.-9. klasēm

No 1. jūnija visā Latvijā stāsies spēkā Izglītības likuma grozījumi, kas aizliegs personīgo viedierīču izmantošanu mācību procesā arī 7. līdz 9. klašu grupā. Pagājušajā gadā ieviestie ierobežojumi sākumskolā tagad tiks attiecināti uz visu pamatskolas posmu. Izglītības ministrija un nozares eksperti šo soli pamato ar nepieciešamību mazināt digitālo atkarību un uzlabot sekmes.

Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolā jau šobrīd skolēnu telefoniem jābūt somās klusuma režīmā. Skola neizvēlas centralizētu ierīču savākšanu, tā vietā audzinot skolēnu līdzatbildību. Tomēr pāreja uz jauno kārtību vecākajās klasēs neiztiek bez diskusijām, jo jaunieši mēdz apšaubīt ierobežojumu jēgu.

Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča: “Mums ir vienošanās, ka tam telefonam ir jāpaliek somā. Protams, ir kāda ārkārtas situācija, vecāks zvana tajā brīdī vai arī kaut vai tik vienkārša lieta, ja ir vajadzība kaut vai ēdnīcā samaksāt. Ir bijuši arī jaunieši pie manis runāt, kāpēc ir tāds liegums, bet man liekas – tā svarīgākā lieta ir dialogs, un izskaidrot, un runāt par to, kādi īstenībā ir ieguvumi.”

Kamēr skolēni pielāgojas, vecāku lielākās bažas saistītas ar drošību un iespēju operatīvi sazināties ar bērnu. Skolas vadība mierina – sakari netiek pārtraukti, telefons vienkārši atrodas somā, un ārkārtas gadījumos palīdzību sniedz pedagogi.

Laura Katkeviča: “Mēs intervējam arī vecākus, gan dialogu veidojam, un nav mums tādas pieredzes, ka vecākiem būtu ļoti liela pretestība. Jo man šķiet, ka tā lielākā lieta kā vecākam bieži vien ir tas – kā es varēšu sazvanīt, ja nu man steidzami vajadzēs. Arī par to mēs runājam – ka ir iespēja, tu vari ar audzinātāju sazināties, ja tiešām telefons ir somā klusuma režīmā un nevar sazvanīt.”

Izglītības ministrijā skaidro – valsts nosaka aizliegumu, bet tehniskais izpildījums, piemēram, skapīšu vai speciālu kastīšu uzstādīšana, ir katras skolas pašas ziņā. Galvenais mērķis ir likvidēt sociālo kontrastu gaiteņos un mazināt uzmanības novēršanu no mācībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns: “Atbalsts par septīto līdz devīto klašu ierobežošanu attiecībā uz iekārtām bija visai viennozīmīgs un diezgan atbalstošs, jo mēs saprotam, ka gaiteņos, sevišķi starp stundām, visi šie skolēni ir vienkopus. Protams, rodas šis sociālais kontrasts: kāpēc tas puika var? Tāpēc, ka viņš ir astotajā klasē, bet es, piektklasnieks, nevaru? Nākamais izaicinājums skolām ir mobilo telefonu glabāšanas jautājums. Bet to likumdevējs un ministrija nerisinās – tās ir civiltiesiskās attiecības, un skola to var pati regulēt ļoti efektīvi ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem.”

Psihologi šo soli dēvē par glābiņu, jo pusaudžu nespēja atslēgties no virtuālās vides jau sākusi ietekmēt elementāras prasmes. Bez telefona klātbūtnes bērni ir spiesti atgriezties pie loģiskas komunikācijas un labākas koncentrēšanās mācībām.

Psiholoģe Laila Atiķe: “Šo trauksmi par telefonu aizliegšanu jau neceļ bērni – to ceļ psihiatri, psihologi, sociālie darbinieki. Tā ir trauksme no cilvēkiem, kuri redz, ka bērniem ir pilnīgākie uzmanības deficīti. Tā ir nopietna diagnoze – uzmanības deficīts. Ceļ trauksmi tāpēc, ka bērni neguļ, bērni nespēj mācīties, nespēj koncentrēties. Vēl bērniem ir ļoti, ļoti izteiktas nekontrolētas dusmu lēkmes – bērns par mazāko sīkumu var uztaisīt kārtīgu lēkmi līdz tam, kad ir jāsauc palīgā mediķi.”

Likuma izmaiņas visā valstī stāsies spēkā no šī gada 1. jūnija, dodot skolām laiku vasarā pilnveidot iekšējos noteikumus un sagatavot vidi jaunajai realitātei.