Šūnapraide aktualizē jautājumu – cik gatavas ir skolas?

Pēdējā laikā arvien biežāk izskan šūnapraides paziņojumi par iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā. Nesen viens no tiem izskanēja arī darba dienas laikā, kad bērni atradās skolās un bērnudārzos, turklāt dažviet tika atcelti pat eksāmeni. Tas aktualizējis jautājumu par izglītības iestāžu gatavību ārkārtas situācijām un rīcības plānu izstrādi. Daļa izglītības iestāžu šādus plānus jau izveidojušas, bet citas pie tiem vēl strādā. 

Jaunjelgavas vidusskola ir viena no pirmajām skolām Aizkraukles novadā, kas pēc nesenajiem šūnapraides paziņojumiem citos Latvijas reģionos pastiprināti pievērsusi uzmanību drošībai skolā. Izglītības iestādes vadība, konsultējoties pie skolu vadītājiem pierobežā, pielāgojusi izdales materiālus savai skolai, kā arī izstrādājusi rīcības plānu. 

Lauma Mīlīga, Jaunjelgavas vidusskolas direktore, stāsta: “Kur noteicu atbildības zonas, cilvēkus atbildīgos, kas, tātad, atbildēs par telpām, kas atbilst divu sienu principam. Tās ir telpas – gaiteņi 2. un 3. stāva gaiteņi, kā arī, pāreja uz dienesta viesnīcu, kur arī ir divu sienu princips ievērots.”

Drošais gaitenis ar divu sienu principu.

“Tātad, šis ir tas gaitenis, kurā mēs varam uzturēties. Tur ir divas sienas, tajā pusē ir divas sienas, logs, protams, ir pieejams, bet, protams, ir norunāts tas, ka pēc iespējas tālāk no loga atrasties. Šeit ir rīcība drona uzlidojuma gadījumā – infografika un ieteikumi vecākiem.”

Ar šo plānu iepazīstinās gan skolotājus un vecākus, gan skolēnus. Tāpat, sākoties jaunajam mācību gadam, paredzētas arī mācību evakuācijas. Arī citas izglītības iestādēs novadā izstrādā rīcības plānus un vasarā organizēs pirmās palīdzības sniegšanas apmācības. Tomēr lielākais izaicinājums šobrīd ir pirmsskolas vecuma posms. 

Evija Vectirāne, Aizkraukles novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas krīzes komunikatore, skaidro: “Lielākā sāpe ir šobrīd pirmsskolas iestādes, kur ir mazliet sarežģītāk ar to, ka tur ir mazāki bērniņi, mazāka vecuma grupā, līdz ar to viņi prasa vairāk uzmanības, vairāk rūpju un tā sagatavošanās, lai šiem vecuma posmā esošajiem bērniņiem neradītu lieku stresu, prasa lielāku uzmanību.”

Kaimiņu novadā – Jēkabpilī – rīcības plāns jau arī ir izstrādāts, taču tāpat kā Aizkraukles novadā vēl daudz darba priekšā tieši pie patvertņu pielāgošanas.

Aija Voitiške, Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja (JKP): “Visās izglītības iestādēs ir nepieciešami uzlabojumi. Tajās, kurās jau ir patvertnes, ir jādomā par elementārām lietām, higiēnas vajadzību īstenošanu, pat arī tāds sīkums, kas arī patiesībā no ukraiņu pieredzes ir gana vienkārši īstenojams, dažas lietas jānopērk un jāsaprot, ka tas tā varētu būt, ja ir nepieciešams.”

Lai gan Līvānu novadā arī jau paveikts daudz, pašvaldībā atzīst, ja ārkārtas situācija sāktos tūlīt, visu nepieciešamo nodrošināt šobrīd vēl nebūtu iespējams. 

Aija Smirnova, Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece (JKP): “Šis šajā brīdī noteikti nav iespējams un mēs neesam gatavi, jo šīs konkrētās telpas, kas, piemēram, ir tas būvniecības princips – bērnudārziem un skolām pēc iespējas vairāk dienas gaisma. Un tomēr es gribu teikt, ja apdraudējums būtu tāds pavisma konkrēts, tad es pilnīgi droši varu teikt, pagrabs konkrētajā izglītības iestādē ir izmantojams. Tas arī tuvākajās nedēļās tiks apgādāts ar krēsliņiem, ar iespēju apsēsties, ar iespēju, ka ir ūdens un kāds našķis.”

Tāpat novadā uzsver, ka būtiski ir domāt arī par savlaicīgu komunikāciju starp visām iesaistītajām pusēm. Tāpēc plānots organizēt mācības saziņas un komunikācijas ķēdes pilnveidošanai starp iestādēm. Savukārt Latvijas Vecāku organizācija izveidojusi aptauju, aicinot iesaistīties vecākus, lai noskaidrotu, cik informēti viņi ir par rīcību situācijās, kad bērns atrodas skolā vai bērnudārzā. Aptaujas rezultāti gan pagaidām vēl nav apkopoti. 

Rīcība apdraudējuma gadījumā.