Valsts kontrole revīzijā, vērtējot izglītības procesu un tā pārvaldību, secinājusi, ka skolēniem visās skolās nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Veiktā revīzija parādījusi, ka pamatizglītības standarts visiem ir viens, tomēr mācību apjoms skolās būtiski atšķiras. Kritiku izpelnījusies arī mācību sniegumu vērtēšana un atbalsta nodrošināšana.
Latvijā 583 skolās pamatizglītību apgūst vairāk nekā 183 600 skolēnu. Pēdējos gados būtiski pieauguši arī pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai, tomēr bērni neiegūst vienlīdz kvalitatīvu izglītību visās skolās. Tā secinājusi Valsts kontrole, kura veiktajā revīzijā padziļināti pētījusi pamatizglītības apguvi 21 skolā sešās pašvaldībās.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins: “Plašās atļautās novirzes mācību stundu apjomā, mācību priekšmetu integrēšana un neizpildīto stundu īpatsvars rada situāciju, kurā skolēnu zināšanu līmeni nosaka nevis vienotas valsts prasības, bet konkrētās skolas pieņemtā prakse.”
Pamatizglītības standarts ļauj mainīt mācību stundu skaitu no 17-25%, kā rezultātā mācību stundu skaits vienā un tai pašā priekšmetā dažādas skolās var atšķirties pat par vairākiem simtiem.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa: “Ja tās būtu dažas stundas, tad mēs par to tā nerunātu, bet tad, kad parādās tas procentuālais īpatsvars, tad mēs nevaram noliegt, ka, vai bērns mācās 30 vai uz pusi ilgāk, vairāk, tad viņš arī iemācās vairāk. Mēs nevaram salīdzināt skolu darba kvalitāti pēc eksāmenu rezultātiem, jo tas process ir bijis kardināli atšķirīgs.”
Tāpat izglītības standarts pieļauj mācību priekšmetu integrēšanu citos priekšmetos. Valsts kontrole arī konstatējusi gadījumus, kad atsevišķi mācību priekšmeti integrēti pilnībā. Turklāt vecāki par stundu skaita izmaiņām un priekšmetu integrēšanu netiekot informēti.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola: “Mūsu uzdevums ir, viennozīmīgi saprotot, ka šī norma tiek interpretēta ne tā, kā tas bija iecerēts, precizēt, nosakot ļoti skaidru robežu, kādā veidā mācību priekšmetu integrācija var notikt. Tur ir tāds mājasdarbs mums. Tiešām sakārtot, lai nebūtu pārpratumu. Precizēt arī skolām pienākumu informēt. Mēs pilnīgi piekrītam, ka šai informācijai ir jābūt savlaicīgai un publiski pieejamai.”
Valsts kontrole norāda arī uz mācību sasniegumu vērtēšanu, kur 3. un 6. klasēm diagnosticējošie darbi netika veikti trīs gadus. Tāpat netiek pievērsta uzmanība skolēnu attīstības procesam. Skolās trūkst atbalsta personāla, papildus skolotāji strādā ar dažiem talantīgajiem, bet skolēni ar vidējām zināšanām paliek bez attīstības.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola uzsver, ka tas ir skolotāja pienākums: “Es kā skolotāja ar ļoti ilgu pieredzi gribu teikt, ka skolotāja faktors ir visnozīmīgākais – pamanīt katru bērnu, atrast to īsto ceļu pie katra bērna un izcelt katra bērna stiprās puses. Mēs nevarēsim radīt sistēmas un mehānismus, kas katram bērnam noliks klāt kādu pasākumu vai skolotāju.”
Revīzijā kritiski vērtēta arī akreditācijas sistēma. Pēdējos gados no 440 skolām akreditāciju nesaņēma četras skolas, bet arī akreditētajās mācību iestādēs bērni nav pasargāti no būtiskiem trūkumiem.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV): “Šī gada 5. februārī Saeima ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, kas izmaina akreditācijas procesu un ievieš diferencētu akreditāciju. Tas nozīmē, ka skolas, kurām ir viss kārtībā, tiek akreditētas uz ilgāku laika posmu, bet skolas, kur nepieciešami kādi būtiski uzlabojumi, tiek akreditētas uz trīs gadiem. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar uzstādījumu, ka vajadzētu kādas skolas slēgt tāpēc, ka mēs redzam, ka samazinās skolēnu skaits un tiek optimizēts skolu tīkls.”
Valsts kontrole Izglītības un zinātnes ministrijai sniegusi desmit ieteikumus, kas paredz uzlabot mācību apjoma uzraudzību, atbalsta personāla nodrošinājumu, diagnosticējošo darbu ieviešanu un skolu akreditācijas sistēmu līdz 2031. gadam.