Aizvadīts folkloras festivāls “Skaidrītes diena”

Bauskas novada Codē ir sena tradīcija rīkot Latvijas un Lietuvas folkloras kopu sadraudzības pasākumus. Sākotnēji festivāls rīkots, atzīmējot garā gada pavasara tuvošanos. Mūsdienās festivālu rīko katru gadu, lai kopīgās rotaļās un dziesmās godinātu folkloras kustības aizsācēju Bauskas novadā.

Kad Meteņi godam nosvinēti, Bauskas novada Codes pagasta folkloras kopa “Drenģeri” aicina uz festivālu “Skaidrītes diena”, tā godinot folkloras kustības aizsācēju Bauskas novadā un kopas izveidotāju Skaidrīti Kuķalku. Viņai bijusi tradīcija sanākšanu folkloristu kopā organizēt garā gada februārī, bet kopš 2015. gada festivāls notiekot ik gadu tuvākajā brīvdienā līdzās Skaidrītes dienai.

“Mēs jau patiesībā tā nesatiekamies, un tas mums dod tādu spēku un enerģiju, patikšanu paklausīties, ko kaimiņi dzied. Arī pašiem uzreiz ir stimuls vairāk darboties, jo folklora jau, vismaz laukos, nav lielā cieņā,” skaidro Codes folkloras kopas “Drenģeri” vadītāja, festivāla mājasmāte Ināra Grēviņa.

Festivāla mājvieta jau izsenis ir Codes pamatskolas zāle, kuras ietilpība nepieļaujot kopā sanākt vairāk par astoņiem, deviņiem kolektīviem, tāpēc ik reizi viesos aicinot citus draugus. Bieži viesi festivālā “Skaidrītes diena” ir kaimiņi lietuvieši. Kā stāsta folkloras kopas “Vijoklis” vadītāja Zita Beļakiene, otrpus robežai kopā sanākšanas esot biežākas. Kolektīvs uz dažādiem koncertiem dodoties vismaz reizi mēnesī, bet tikšanās ar latviešu draugiem esot svarīga: “Draudzība, un otra lieta ir, ka mēs varam paklausīties kādas folkloras dziesmas dzied cita tauta. Tas ir svarīgi arī pašai tautai, ka mēs organizējam tādas kopā sanākšanas ar citiem.”

Katru gadu festivālam ir arī sava tēma, šoreiz tā ir “Dieva dota valodiņa”. Savās atmiņās par valodu dalās folkloras kopas “Laukam pāri” vadītāja Elīna Kūle-Braže: “Mana vecmāmiņa un vecaistēvs ir dzimuši Ceraukstes pagastā. Kad es maza no viņiem mācījos savu pirmo valodu, es to apguvu, kā saka, no mutes mutē. Tā ir Bauskas apkārtnes valoda kurā ir arī daži tādi interesanti vārdi, kuri varbūt nav citos novados. Piemēram, aizviņadiena. Tas varētu būt kaut kas senāks kā aizvakardiena. Tā varētu būt aiz aiz vakardiena.”

Valoda var būt ne tikai cilvēkiem, bet arī mūzikas instrumentiem, mežiem, jūrai, putniem. Kopā saplūstot, tā arī veido senās folkloras mantojumu, kas nekad nenoveco, bet aizvien tiek papildināts ar jaunām niansēm. Tādejādi, dažkārt radot diskusijas starp pašiem folkloras kopējiem un glabātājiem.