Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Andreja Pumpura muzejam Lielvārdē – 55 gadi

4. septembris 2025
Emīlija Anspoka, Dace Siliņa, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs – koka izkārtne pie vēsturiskās ēkas Lielvārdē.
Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs stāsta par Lielvārdes vēsturi un tās kultūras vērtībām, ko lielā mērā veido tieši Andrejs Pumpurs ar savu eposu “Lāčplēsis”. Nākamnedēļ muzejam gaidāmi svētki – tam apritēs jau 55 gadi. Laikam ritot, tas joprojām ir apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdē. 

 

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs ir pirmais literatūras muzejs Latvijā. Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste Irēna Arāja tajā strādā jau 15 gadus. Viņa stāsta, ka 70 gados ideja par šāda muzeja izveidi esot briedusi ilgi. Toreiz vairākas izcilas personības, tai skaitā, dramaturgs Gunārs Priede, sanāca kopā un izlēma, ka tas jāveido senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā.

 

Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē.

 

Irēna Arāja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste, stāsta: “Kāds ieminējās, ka šī ēka, kas agrāk ir bijusi muižas klēts, bet vēlāk vienkārši dzīvojamā ēka “Kraujas”, ka varētu būt laba vieta, jo šeit taču ir tik skaista apkārtne. Un to visu atzina par labu esam. Un sarunāja ar tā laika saimniekiem, ka varbūt varētu šeit pamazām veidot muzeju. Un saimnieki bija tik pretimnākoši, ka vispirms šai ēkai atvēlēja divas mazas istabiņas, kur tika iekārtota pamatekspozīcija. Un, tad 1970. gada 8. septembrī šeit plūda, nu, jāsaka, cilvēku pūļi uz šo vietu, lai atvērtu muzeju.”

 

Gleznu muzejam 50. gadu jubilejā uzdāvināja rakstnieka Andreja Pumpura mazmazmazmeita Zane Pumpure-Prāmniece, kura ir smilšu kino māksliniece.

 

Muzejs darbojas jau vairāk nekā pus gadsimtu. Taču kā stāsta Irēna Arāja – tas ir tikai sākums. Un priekš muzeja tie nav daudz gadi. Pēc viņas domām, tā neapšaubāmi ir latviešu identitāte un Lielvārdes sirds.

“Manuprāt, katram cilvēkam ir vajadzīgas savas saknes, lai viņš varētu justies piederīgs un darīt lielas lietas. Un šeit ir tās saknes.”

– Irēna Arāja

Reklāma

Irēna Arāja: “Šeit jau arī saplūst visa tā Lielvārdes kultūrvēsture. Visi fakti, visas emocijas, ko mēs kā lielvārdieši esam izdzīvojuši. Jo galu galā Lielvārdē cilvēki dzīvo jau 3000 gadus. Un te tās gudrības ir sakrātas. Ar to taču ir jālepojas. Un arī cilvēki, kad atbrauc no citām ne tikai Latvijas malām, bet arī citām valstīm, saka – kāda Jums šeit valda enerģija.”

 

Muzejs ir apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdē. Tas ir īpašs ar to, ka tajā var iegūt plašu informāciju par Andreju Pumpuru, kā arī viņa radīto eposu “Lāčplēsis”, kas muzejā pieejams vairākos izdevumos.

 

Eposs “Lāčplēsis”.

 

“Šajos skapjos mums ir dažādi eposa “Lāčplēsis” izdevumi. Bet mums ir ļoti īpašs izdevums, kas arī muzeja krājumā ir tāds viens no galvenajiem priekšmetiem. Tas ir pats, pats Lāčplēša pirmizdevums, kuru mūsu muzejam ir dāvinājis rakstnieka Andreja Pumpura mazdēls arī vārdā Andrejs Pumpurs,” skaidro Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste.

 

Kopā, teatralizētā veidā, izlasīt eposu un iejusties galveno varoņu lomās var arī apmeklētāji. Īpaši skolēnu grupas iecienījušas šo aktivitāti, jo šādā veidā viņi eposu iepazīst tuvāk un vieglāk to izprot.

 

Irēna Arāja: “Protams, ka par to ir jārunā un jāstāsta, jo katru reizi nāk nākamā paaudze un katru reizi kaut kas apkārtnē mainās, mainās kaut kāda ģeopolitiskā situācija. Un līdz ar to mums par to visu laiku ir jārunā. Jo, manuprāt, katram cilvēkam ir vajadzīgas savas saknes, lai viņš varētu strādāt, justies piederīgs kaut kam un darīt lielas lietas. Un šeit ir tās saknes, kur tās var apzināties un atrast.”

 

Irēna Arāja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciāliste.

 

Andreja Pumpura muzejs savu jubileju atzīmēs 6. septembrī Lielvārdes kultūras namā, kur būs izrāde par Lāčplēsi, cienasts un pārsteiguma ballīte. To var apmeklēt jebkurš, kurš vēlas to nosvinēt kopā.

Reklāma


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas