Mazirbē 1.augustā un 2.augustā notiks ikgadējie Lībiešu svētki, ko organizē Līvu savienība, informēja Līvu savienības Rīgas grupas vadītāja Madara Oga.
Svētku ieskaņas notikums būs izrāde “Līvõd jelāmi” jeb “Lībiešu dzīve”, ko varēs vērot 26.jūlija vakarā plkst.19.30 Mazirbes tautas namā. Izrādi veidojuši Jānis Balodis un Elizabete Šiklova sadarbībā ar teātra apvienību “Kvadrifrons” un lībiešu jauniešiem. Izrādes konceptuālais iedvesmas avots ir Pētera Damberga un viņa skolēnu veidotais 1937./1938. mācību gada fotogrāfiju un zīmējumu albums “Līvõd jelāmi”. 2024./2025.gada albuma princips – attēlot lībiešu dzīvi konkrētā laikā un telpā no jaunu cilvēku skatpunkta.
Svētku pirmajā dienā, 1.augustā, plkst.19 Mazirbes Tautas namā pirmizrāde laikmetīgās dejas kamerizrādei “1/5”, ko izdejos Vidzemes lībiskās kultūrtelpas deju kopa “Lauga”. Vakara turpinājumā, plkst.21, Mazirbes baznīcā skanēs īpašs garīgās mūzikas koncerts “Dziesmas un lūgšanas”, ko sniegs Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda” un vokālais ansamblis “Mundus”.
Centrālā svētku diena – 2.augusts – piedāvās plašu programmu visu paaudžu apmeklētājiem. Līdzās tradicionālajiem priekšnesumiem, rituāliem un mūzikai īpaša vieta atvēlēta laikmetīgajai mākslai un jaunradītām kultūras formām.
Oga informē, ka programmā iekļauti fragmenti no izrādes “Lībiešu dzīve”, ko pilnā garumā varēs vērot 26.jūlijā. Paralēli izrādei Tautas nama zālē būs skatāma izstāde ar tādu pašu nosaukumu – fotogrāfiju stāsti, kas atgriežas Lībiešu krastā – lai kopā ar izrādi veidotu tiltu pāri gadsimtam, kas vienlaikus bijis gan nežēlīgs, gan cerību pilns.
Izstāde izceļ arī Bruno Dziadkovska personību – vīru, kurš ir autors lielākajai daļai albuma fotogrāfiju, kas atklāj lībiešu kopienas ikdienu un nozīmīgākos kultūras notikumus pagājušā gadsimta 30.gados.
Dienas gaitā svētku viesi varēs baudīt gan tradicionālās dziesmas lībiešu ansambļu izpildījumā, gan laikmetīgās dejas izrādi “Jūokš īņõ” (“Plūsti līdzi”) horeogrāfes Elīzas Rudzītes interpretācijā.
Īpašu iesaisti piedāvās lāpu darbnīca kopā ar vēstures entuziastu Jāni Goldšmitu – tajā dalībnieki varēs paši izgatavot simbolisku lāpu, ko vēlāk izmantot svētku tradicionālajā, maģiskajā saulrieta rituālā pie ugunskura Lībiešu svētku noslēgumā. Vietu skaits darbnīcā būs ierobežots, pieteikšanās notiks uz vietas – līdz brīdim, kamēr pietiks materiālu. Svētku dienā tautas nama 2.stāvā atklās pastāvīgo izstādi, kas veltīta lībiešu māksliniekam Jānim Beltem (1893-1946).
Svētku kulminācijā – vakara koncertā no plkst.18.30 uzstāsies lībiešu jauniešu ansamblis “Nūrka lapst”, kā arī svētku īpašā viešņa – igauņu dziedātāja un komponiste Mari Kalkun, kuras dziesmas sakņojas Dienvidigaunijas dabā, valodā un dzejā. Viņa uzstājusies prestižos pasaules mūzikas festivālos un izdevusi albumu leģendārajā “Real World Records”, kas guvis plašu starptautisku atzinību, informē Oga.
Pasākumu noslēgs uguns rituāls un dziesmas jūras krastā – sena simboliska saikne ar dabu un kopību.
Ieeja visos Lībiešu svētku pasākumos ir bez maksas.