Šķiet, ka Ziemassvētki visās kultūrās jau ir nosvinēti, tādēļ afišas, kas sauc uz Ziemassvētku svinēšanu, šajā laikā pievērš īpašu uzmanību – izrādās, ka baltkrievu kultūras centram ir bijis zīmīgs iemesls svinības pārcelt uz vēlāku laiku – nupat tas radis jaunas mājas nesen renovētajā Forštates kultūras namā, kas līdzās vēl diviem kultūras namiem citos Daugavpils mikrorajonos aicina vietējo kopienu uz kultūras pasākumiem tuvāk mājām.
Forštates kultūras nama ēka renovēta pērnā gada maija beigās, un te jau notikuši vairāki vērienīgi pasākumi, taču nupat kultūras nams kļuvis par jaunajām mājām arī Daugavpils Baltkrievu kultūras centra biedriem.
Astrīda Leščinska, Daugavpils Kultūras pils vadītāja: “Nu ituo goda Nacionalūs kulturu centra psapuornī ir izveduotys treis kultūrtelpys – Grīvys, Jaunbūvis i Forštatis. Itei telpa, taida dūma beja pošvaļdeibai, ka jei ir juorenovej i tod lai jei dzeivoj, lai te ikdīnā ir daudz cylvāku, i šudiņ tys ir pyrmais janvara beiguos leluokais pasuokums, kur byus 200 cylvāki, es dūmoju, iz pyrmū taidu atskaitis koncertu.”
(Tulk. – No šī gada Nacionālo kultūru centra paspārnē ir izveidotas trīs kultūrtelpas – Grīvas, Jaunbūves un Forštates. Šī telpa, tāda doma bija pašvaldībai, ir jārenovē un tad lai tā dzīvo, lai te ikdienā ir daudz cilvēku, un šodien tas ir pirmais lielākais pasākums, kur būs 200 cilvēku. Uz pirmo tādu atskaites pasākumu.)
Baltkrievu kultūras centra brīvprātīgā Irina Apeināne: “Priekš mums tas bija ļoti pārsteidzoši, ka mēs pārbraucām citās telpās, bet mēs paskatīsimies, dzīvosim, domāju, ka viss būs labi. Mēs te iederēsimies, un šīs apkaimes cilvēki nāks pie mums uz pasākumiem.”
Lielāki pasākumi krievu, baltkrievu, poļu un ukraiņu kopienām, kuros skatītāju skaits ir ap tūkstoti, tiek aizvadīti Daugavpils Kultūras pilī, savukārt jaunizveidoto kultūrtelpu galvenais uzdevums ir pulcēt tieši pilsētas mikrorajonos dzīvojošo kopienu.
Astrīda Leščinska: “Golvanais, lai ir idejis, lai ir radūšums, lai amatīrkolektivi nanūsabeist, ka jūs varātu tagad likvidiet, kai, es dzierdieju, nūteik Riezeknis nūvodā, es asmu pret, deļ tuo, ka pi myusu ir ļūti daudz kolektivu, dažaidys paaudzis, nu moza da lela, leidz ar tū, man līkas, ir svareigi saglobuot ituos kultūrtelpys, kur cylvākim nu vītejuos apkaimis ir tyvuok atīt, nakai vysu laiku braukt iz centru.
(Tulk. – Galvenais, lai ir idejas, lai ir radošums, lai amatierkolektīvi nenobīstas, ka viņus varētu tagad likvidēt, kā, es dzirdēju, notiek Rēzeknes novadā. Es esmu pret tāpēc, ka pie mums ir ļoti daudz kolektīvu, dažādas paaudzes, no maza līdz lielam, līdz ar to, man liekas, ir svarīgi saglabāt šīs kultūrtelpas, kur cilvēkiem no vietējās apkaimes ir tuvāk atnākt, nekā visu laiku braukt uz centru.)
Irina Apeināne: “Jā, ir tāds teiciens, ka tieši Forštatē, Jaunajā Forštatē, dzīvo ļoti daudz baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju. Pēc datiem Daugavpilī dzīvo apmēram 7% no kopējiem iedzīvotājiem, tie ir tie cilvēki, kam pasē ir rakstīts “baltkrievs”, bet, kā mēs zinām, daudziem pasē nav rakstīts “baltkrievs”, tāpēc noteikti tie varētu būt ap 10% baltkrievu, kas dzīvo Daugavpilī.”
Neierastajā laikā svinētajā Ziemassvētku pasākumā zāle tiešām bija pilna skatītāju, kas norāda, ka vieta, kur baltkrievu kopienai pulcēties un kopt savas tradīcijas, izvēlēta veiksmīgi – šoreiz koncertā varēja piedzīvot sešu baltkrievu kolektīvu uzstāšanos, kas tieši šobrīd, ieguvuši jaunas mājas, aicina pievienoties kolektīvu sastāviem jaunus dalībniekus.