Daugavpils cietoksnī satiekas uguns, keramika un laikmetīgā māksla

Daugavpilī atklāti divi jauni laikmetīgās mākslas projekti – poļu mākslinieka Dmitrija Bulavkas Fankidejska skulptūra “LIMEN” Rotko muzeja Skulptūru dārzā un Igaunijas mākslinieces Leenas Kuutmas keramikas izstāde 4METRI galerijā.  Skulptūra “LIMEN” kļuvusi par daļu no Rotko muzeja laikmetīgās tēlniecības kolekcijas, turpinot attīstīt Daugavpils cietokšņa publisko ārtelpu. Savukārt Leenas Kuutmas izstāde pievēršas cilvēka figūrai kustībā, pētot ķermeņa, laika un pieredzes mijiedarbību caur keramiku.

Dmitrijs ar sievu Latvijā darbojas jau nedaudz vairāk kā divas nedēļas un veido jaunus mākslas darbus, tepat Daugavpilī.

“Lūk, šeit ir daži darbi. Tie joprojām ir mitri, jo tehnoloģija ir prasīga. Ja plāno daudz strādāt, jāparedz laiks arī darbu žāvēšanai. Šeit es strādāju ar struktūru, kas atgādina zemes slāņus. Ir dažādas formas. Grūti aprakstīt, kas tas īsti ir – darbs vēl nav pabeigts,” stāsta keramikas mākslinieks no Polijas Dmitrijs Bulavka Fankidejsks. 

Dmitrijam šī nav pirmā tikšanās ar Daugavpili – pilsētā mākslinieks atgriezies jau trešo reizi. Iepriekš šeit viņš veidojis arī uguns šovu, bet šoreiz cietokšņa vide iedvesmojusi radīt jaunu mākslas darbu. 

“Šodien atklāsim vienu no skulptūrām, kas jau ir pabeigta. Tās nosaukums ir “LIMEN”. Tā ir struktūra, kas atgādina robežu šķērsošanu.. un debesu krāsas,” atzīmē keramikas mākslinieks no Polijas Dmitrijs Bulavka Fankidejsks. 

Arī Igaunijas māksliniece Leena stāsta, ka ideja šim darbam radusies Daugavpils cietoksnī, piedaloties šeit starptautiskajā darbnīcā. Strādājot vēsturiskajā vidē un sajūtot apkārt esošos laika slāņus, māksliniece guvusi iedvesmu turpināt šo tēmu savos darbos. Ideja, kas aizsākās Daugavpilī, vēlāk tika attīstīta Tallinā. 

“Izaicinājums bija tāds, ka es izmantoju keramikas tehnoloģijas, kas ir saistītas tieši ar uguni, nevis elektriskās krāsnis. Tas nozīmē, ka process ir ļoti dabisks, un tu nevari kontrolēt uz 100 procentiem visu līdz galam,” saka keramikas māksliniece no Igaunijas Leena Kuutma.

Izstādes nosaukums “Un tā, mēs visi šādā strīpā ejam” radies, iedvesmojoties no igauņu rakstnieka Urmasa Vadi grāmatas. Šī darba noskaņa atspoguļojas arī mākslinieces pārdomās par virzīšanos uz priekšu un cilvēka pieredzes ceļu. 

“Man liekas, ka cietoksnis ir ideāla vieta lielformāta skulptūrām, instalacijām, un vispār mākslas notikumiem. Lielformāts keramikā vienmēr ir sarežģīts darbs, tas prasa tādu profesionālitāti, pacietību, apdedzināšanas tehniku pārzināšanu un to spēju pareizi visos mirkļos nostrādāt. Tieši, gan tik tiešām sākot ar veidošanu, keramika jau ir tāds trausls materiāls katrā solī, bet, kad visi soļi ir izdarīti pareizi, tad tas var stāvēt mūžīgi,” saka Latvijas laikmetīgās keramikas centra kurators Aivars Baranovskis.

Ar šādiem projektiem Daugavpils turpina stiprināt savu vietu laikmetīgās mākslas kartē, piesaistot arī ārvalstu māksliniekus un veidojot vidi, kurā sastopas dažādas kultūras un mākslas tradīcijas.