“Tas šij laike i visems zinams / Pa Dundang un pa festivāl, / Ku sklandrouš jubileums svinams / Un sabrouc vieš gan tūv, gan tāl,” tā, sestdien atklājot tradicionālo Sklandraušu festivālu Dundagā, sacīts vietējā, “dundžiņu valodā”.
Festivāla mērķis ir ne tikai ļaut apmeklētājiem nobaudīt sklandraušus, bet arī veicināt to cepšanas prasmju nodošanu tālāk – lai cepēju skaits augtu un sklandrauši kļūtu par ikdienā pieejamu produktu arī citviet Latvijā. Pasākuma idejas pamatā ir arī vēlme izcelt vietējās, Dundagas pusei raksturīgās vērtības – dabas bagātības, kultūras mantojumu, dzīvesziņu un tradīcijas.
Kamēr tirgotāji jau gatavojās sagaidīt pirmos pircējus, sanākušos viesus ar uzrunām sveica gan Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, gan Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Kojro un Dundagas Kultūras pils vadītāja Baiba Dūda.
“Tas nav ikdienas ēdiens, jo tā pagatavošanai vajadzīgas gan prasmes, gan laiks. Mēs negribējām rīkot pagasta svētkus, bet ko vērienīgāku, lielāku, lokālajā īpatnībā balstītu,” stāsta Dundagas Kultūras pils vadītāja un festivāla idejas autore Baiba Dūda.
Šogad dažādi pasākumi norisinājās gan Dundagas pilī un tās pagalmā, gan parkā un estrādē. Pils pagalmā sastapām arī Kārlsbergu ģimeni no Talsu novada Pastendes. Viņi Sklandraušu festivālā piedalās jau otro gadu un šoreiz bija ieradušies ar dubultu misiju – kamēr Madara un Raivis ar meitu Karolīnu tirdziņā piedāvāja pašu ceptus sklandraušus, vēl viens no ģimenes jaunākajiem pārstāvjiem, Marks, festivāla viesus priecēja ar trombona spēli.
“Mēs visi esam šeit, ome arī tur, tālāk, otrā pusē, un mazā mums ir līdzi, lai tad nu redz, kā tad tā andelēšanās te notiek,” saka Madara Kārlsberga.
Savukārt kādā no uzceltajām nojumēm tirgus laukumā ar tradicionālo sklandraušu recepti labprāt padalījās Mairita Slavinska no Alsungas. Viņa gan atzīst, ka sklandraušu cepšana ir tā iegājusies, ka sastāvdaļas liek pēc sajūtām.
“Vispirms jāsataisa mīkla, tā ir visvienkāršākā no mīklām, kas vien var būt – rupja maluma rudzu milti, ūdens, taukvielas, mazliet sāls. Tālāk tas ir roku darbs, uztaisām bļodiņu jeb žodziņu [red. tāpēc sklandrausi dažkārt dēvē arī par žograusi], kur liek iekšā pārējās sastāvdaļas. Tur ir kartupeļu kārta, klāt krējums, ola, ķimenes un sāls. Pēc tam ir izvārītu, samaltu burkānu kārta, un tur jau ir tā saldā “izvirtība”, jo klāt ir krējums, olas un cukurs. Tad atkal kartupeļu kārta. Tā sākas pildīšana, lai tas žodziņš neizgāžas, lai ir līdz maliņām. Kad sklandrausis izcepies, krējumu sajauc ar cukuru un sklandrausi apsmērē,” stāsta Mairita.
Festivāla apmeklētāji pie Mairitas varēja nobaudīt arī cita veida labumus – saldos sievu raušus, kuru pamatā ir biezpiens un dažādi augļi vai ogas, un vīra raušus ar kartupeļu biezputru un kūpinātu gaļu, kā arī karstajā dienā veldzēties ar tradicionālo Kurzemes skābputru.
Līdztekus kulinārajām aktivitātēm festivāla programma bija bagāta arī ar dažādiem kultūras notikumiem – apmeklētāji varēja baudīt gan muzikālus priekšnesumus, gan piedalīties meistarklasēs un apmeklēt Ziemeļkurzemes medību trofeju izstādi, kā arī apskatīt Dundagas mākslas skolas audzēkņu veidotos darbus. Svētki noslēdzās pils laukumā ar Rīgas, Tumes un vietējo Dundagas dejotāju uzstāšanos un dančiem Saldus folkloras kopas “Strops” vadībā.
“Ja sākumā tas bija iestādes veidots pasākums, tad tagad tas ir izaudzis līdz tam, ka visa Dundaga rīko svētkus gan sev, gan viesiem,” saka Baiba Dūda, uzsverot, ka pasākuma tapšanā brīvprātīgi iesaistījušies arī vietējie iedzīvotāji, tostarp arī skolēni. Tādēļ var teikt, ka par festivāla devīzi kļuvusī frāze “Pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm” nu jau kļuvusi par dzīvu Dundagas tradīciju.
Gan festivāla apmeklētāju, gan dalībnieku skaits ar katru gadu kļūst arvien lielāks – šogad festivālā piedalījās ap 100 tirgotāju un vairāk nekā 20 sklandraušu cepēju, kas kopā sacepuši vairāk nekā 4000 sklandraušu.
