Šogad, līdz ar piecām citām nemateriālās kultūras vērtībām, Naurēni (Nautrāni) ieguvuši savu nemateriālās kultūras mantojuma kultūrtelpas statusu.
Nautrēnu pagasts Rēzeknes novadā atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Tas robežojas ar Balvu novada Krišjāņu pagastu, Ludzas novada Salnavas un Mežvidu pagastiem, Rēzeknes novada Ilzeskalna, Dricānu, Strūžānu un Gaigalavas pagastiem. Attālums no pagasta centra Rogovkas līdz novada centram Rēzeknei ir 24 km, līdz Ludzai – 35 km. 1998. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagasts, kas agrāk atradās Ludzas novada sastāvā, apvienojās ar blakus esošo Miglinieku pagastu, savukārt 1999. gada 1. septembrī pievienojās Rēzeknes novadam. Pagasta teritorijā ir 82 ciemi, no tiem lielākais ir Rogovka, kurā dzīvo piektā daļa no visiem pagasta iedzīvotājiem, otra lielākā apdzīvotā vieta, kas atrodas 2 km no Rogovkas, ir Rasnupļi, trešais lielākais ciems ir Dekteri – bijušā Miglinieku pagasta administratīvais centrs.
Stāsta Inga Vigule, Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore, viena no pieteikuma autorēm.
Sarunu latgaļu valodā iespējams izlasīt šeit.
Kas īsti ir Nautrēnu (Nautrānu) kultūrtelpa?
Ja skatāmies no ģeogrāfiskā viedokļa, tad nav iespējams novilkt robežu, kur sākas un kur beidzas Nautrānu kultūrtelpa. Gatavojot pieteikumu, tika nolemts, ka Nautrānu kultūrtelpa – tās ir Nautrānu pagasta robežas, kas ietver lielu daļu no Ilzeskalna pagasta, kas arī vēsturiski ir bijis saistīts ar Nautrāniem, un daļu no Zaļmuižas pagasta un tā teritorijas. Mežvidu pagasts ir gan vēsturiska, gan reliģiska teritorija, kas saistīta ar Nautrāniem – šogad aprit 100 gadi kopš Nautrānu pagasta parādīšanās, pirms tam tas bija Zaļmuižas pagasts. Tātad mums ir “Nautrēnu” pagasts, jo nosaukums tika tulkots baltu dialektā, un pagasts palika “Nautrāni”, latgaliešu dialektā, tāpēc kultūrtelpa ir “Nautrāni”. Protams, katru kultūrtelpu veido arī cilvēki, kas tur dzīvo un ir dzīvojuši, darījuši, dara, saglabā, attīsta, lai nodotu nākamajām paaudzēm. Nautrānu kultūrtelpa ir viena no latgaliskākajām vietām Latgalē, Latvijā, pasaulē – cilvēki rūpējas par šo vietu un jūtas piederīgi. Tā ir arī galvenā vērtība – cilvēki, kas dara, kas uztur, kas iesaistās, un tad ir vērtības, ko viņi ir radījuši.
No Nautrāniem nāk daudzi rakstnieki, sabiedriskie darbinieki, garīdznieki, politiķi – daudzas ievērojamas personības, kas ir nozīmīgas ne tikai Latgales, bet arī Latvijas kontekstā. Otra lieta noteikti ir arī folklora, folkloras vākšana un etnogrāfiskā ansambļa darbība, nododot to jaunākajām paaudzēm. Un joprojām ir daudz materiāla, ko var pētīt, vākt un ar ko strādāt. Tātad literatūra, folklora, tās ir tradīcijas, ko pati kopiena uztur dzīvas – tās ir lietas, ko mēs paši neapzināmies kā vērtību – piemēram, tie paši kāzu vārti – mums ir iedzīvotāju kompānija, kas, kad padzird, ka būs kāzas, taisa vārtus – citur tas ir maksas pakalpojums, bet pie mums šī tradīcija dzīvo pati par sevi.
Kad sākām vākt informāciju pieteikumam, sapratām, cik daudz tur ir, un tas ir tas, kas ir jāsaglabā, jāizceļ, un galvenais ir nodot to nākamajām paaudzēm. Šī ir joma, kurā varam strādāt. Jo ir daudz kas apkopots, un varbūt kultūrtelpas statusa saņemšana mums atgādinās, ka mēs paši esam vērtība, un neviens cits, izņemot mūs pašus, šo vērtību nevar saglabāt.
Foto: Amanda Anusāne
Principā visu Latgali varam saukt par pierobežu, taču Latgalē ir vietas, piemēram, Nautrāni, kur vietējie iedzīvotāji nezina un nelieto krievu valodu. Kā tas gadījās?
Tas ir likumsakarīgi, jo šeit nav bijis krievu skolu! Gan padomju, gan citos laikos tie, kas ieradās Nautrānos, kas šeit dzīvoja un ieprecējās, viņi iemācījās latgaliešu valodu, jo savādāk te neviens nerunāja, viņiem bija jāiet latviešu skolās, kur visi runāja latgaliski – citas iespējas vienkārši nebija.
Minēji par daudzajām personībām, kas nāk no jūsu puses. Cik lielā mērā, tavuprāt, vieta ietekmē personības veidošanos? Vai Ontons Kūkojs varētu būt tas pats Ontons Kūkojs, ja viņš būtu dzīvojis, piemēram, Daugavpils novadā?
Es domāju, ka vietai ir diezgan liela ietekme personības veidošanās procesā, jo mūsu pusē jau drukas aizlieguma laikā Andrīvs Jūrdžs ar roku pārrakstīja grāmatas, lai vietējie zemnieki varētu lasīt dzejoļus, mācīties lasīt un rakstīt. Viņš saprata, ka cilvēki ir jāizglīto. Pīters Miglinīks, kurš cīnījās par zemnieku tiesībām, mācīja pastāvēt par sevi, nepadoties varas spiedienam. Kad tu dzīvo tādā vidē, kur pirms tevis jau tik spēcīgs cilvēku darbs ir bijis, tu sāc justies vietai piederīgs, un kad tu sāc vairāk pētīt, iepazīt savu vietu, tā ir atslēga. Un tad rodas šī sajūta – jā, es varu tikai darīt, kā gan es varu nedarīt? Šī iedvesma mūs iedrošina darīt.
Foto: Amanda Anusāne
Nemateriālās kultūrtelpas statuss – kāpēc Nautrāniem tas ir vajadzīgs?
Dzīvot labi vari, ja zini savas saknes. Pirmkārt, apzināties savu vērtību – bieži vien ir tā, ka citi uz mums skatās no attāluma un pamana to, kas mums pašiem nešķiet vērtīgs vai īpašs, liekas – tas ir pašsaprotami. Šī latgaliešu pieticība sitas cauri. Un šī ir tā reize, lai saprastu, ka, jā, mēs esam unikāli, mēs esam latgaliski stipri, mums ir spēcīga latgaliešu vide. Otrkārt, protams, tas palīdzēs piesaistīt finanšu instrumentus, lai varētu šo vidi uzturēt, pētīt, piesaistīt uzmanību, varbūt arī piesaistīt pētniekus un darītājus no ārpuses. Un, treškārt, tas ir sava veida ieraksts vēsturē par mums.
Minēji, ka pieteikšanās statusam process nav viegls – kas ir visgrūtākais?
Tas, ka daudz kas bija izdarīts jau iepriekš, gan atviegloja, gan sarežģīja darbu. Piemēram, Veronika Dundure ar saviem skolēniem bija savākusi palamas, vai Andra Zubko Melne bija izstrādājusi vietvārdu karti, kas arī ir unikāla – pieraksti, 15 gadus ilgs pētījums par vietvārdiem, kas visi bija saglabājušies mūsu dialektā. Mums jau bija bāze, uz kuras varējām balstīties, bet bija arī tik daudz neizpētītā – mēs vācām informāciju par vietējiem tautas tērpiem, un tas arī bija ļoti plašs pētījumu lauks, jo katram bija sava versija. Tāpat Sanda Laimes pētījums par Nautrānu pagasta folkloras kopām man bija atklājums, jo nekad iepriekš nebiju saskārusies ar šādu informāciju. Tad, kad visu salikām kopā un kad bija jāizveido šī struktūra, mēs sapratām, cik daudz lietu varam iekļaut pieteikumā, un tas bija gan pārsteigums par kultūras bagātību, gan izpratne, ka nevaram visu ievietot uzreiz. Tā strukturēšana, prioritāšu noteikšana, izpratne par to, kas ir vissvarīgākais, bija visizaicinošākais.
Kad pieteikumā bija jānorāda, kādas ir šīs mūsu vērtības, mēs atzīmējām visas piedāvātās – gan mutvārdu tradīciju, gan pašas tradīcijas, mūziku, paražas, rituālus, virtuvi, amatniecību, zināšanas un visu pārējo – mums tas viss ir.
Reliģiskās tradīcijas Nautrēnu kultūrtelpā. Foto: Amanda Anusāne
Cik kultūrtelpu mums šobrīd ir Latvijā?
Pašlaik Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir Piebalgas kultūrtelpa, Bārtas kultūrtelpa, Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiešu kultūrtelpa, Rucavas tradicionālā kultūrtelpa, Upītes kultūrtelpa un lībiešu kultūrtelpa.
Šogad bija tikai viens pieteikums kultūrtelpas statusam, tas bija Nautrānu kultūrtelpas pieteikums, bet, ja padomā, Latgalē ir ļoti daudz vietu, kas var pretendēt uz šo statusu.
Tagad 9. oktobrī mēs uzsāksim 5 semināru ciklu, kuros runāsim par mūsu personībām, Ontonu Kūkoju, par Ilzeskalna un Mežvidu saistību ar Nautrānu kultūrtelpu, par iziešanu viensētās, par dzimtas izpēti, kas ir svarīgi, lai ir izpratne par darbu arhīvos, būs arī stāsts par Nautrānu folkloras kolekciju tieši Kristinu pusē. Mēs jau mazliet smejamies, ka mēs savu Nautrānu kultūrtelpu varētu vēl sadalīt apakškategorijās, jo tā Nautrānu telpa ir diezgan plaša. Un tad šī 5 semināru cikla noslēgums būs 22. novembrī, kad mums būs večerinka ar folkloras kopu “Grodi”, kur arī svinēsim kultūrtelpas saņemšanas statusu, tāpēc visi ir laipni gaidīti!
Latgaliski
Kas eisti ir Nautrānu kultūrtelpa i kas jimā ītylpst?
Inga Vigule, Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore, viena no pieteikuma autorēm:
Ja mes skotomēs nu geografiskuo vīdūkļa, tod eisti tai navar nūviļkt rūbežu, kur Nautrānu kultūrtelpa suokas i kur jei beidzas. Gatavojūt dasaciejumu i saeimūt kūpā tyka izlamts, ka Nautrānu kultūrtelpa – tuos ir Nautrānu draudzis rūbežys, kur ītiļpst lela daļa Iļžukolna pogosta, kas arī viesturiski ir bejis saistāts ar Nautrānim, un bejušuo Zaļmuižas pogosta teritorejis, i tī ītylpst arī drusceņa nu Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta – tei ir gon viesturiskuo, gon religiskuo teritoreja, kas ir saistāta ar Nautrānim. Par tū, ka šūgod apritieja 100 godi, kūpš ir pasaruodiejs Nautrānu pogosts, leidz tam beja Zaļmuižys pogosts. Tān myusim ir “Nautrēnu” pogosts, par tū, ka nūsaukums tyka puorlykts baltiskajā izlūksnī, a draudze palyka “Nautrānu”, latgaliskajā izlūksnī, par tū arī kultūrtelpa ir “Nautrānu”. Tys ir nu geografiskuo vīdukļa, bet, prūtams, kotru kultūrtelpu veidoj cylvāki kas tī dzeivoj un ir dzeivuojuši, dariejuši, dora tān, sagloboj, atteista, lai nūdūtu nuokamajom paaudzem, un kūpīnā ītylpst na tikai tī cylvāki, kas dzeivij iz vītys fiziski kultūrtelpys teritorejā, bet vysi, kas ir nuokušs nu tuos vītys, nazkod dzeivuojušs poši voi kuru senči tī ir dzeivuojušs, kas paleid turēt ryupi par latgaliskajom vierteibom – Nautrānu kultūrtelpa ir vīna nu latgaliskuokajom vītom Latgalī, Latvejā, pasaulī – jī tur ryupi i jyutās pīdereigi tai vītai. I tei arī ir golvanuo vierteiba – cylvāki, kas dora, kas uztur, kas īsasaista, i tod ir tuos vierteibys, ku jī ir radiejuši.
Nu Nautrānim īt ļūti daudzi literatu, sabīdriskūs darbinīku, goreidznīku, politiķu – ļūti daudzi īvāruojomu personeibu, kas ir svareigys na tikai Latgolys, bet arī Latvejis kontekstā. Ūtruo līta nūteikti ir arī folklora, folklorys vuokums i etnografiskuo ansambļa darbeiba, tuoluok nūdūšona jaunajom paaudzem. Un tī ir vāļ ļūti daudz materiala, ku var pieteit, apkūpuot un ar kū var dorbuotīs. Taitod literatra, folkora, tuos ir tradīcejis, kū poša kūpīna uztur dzeivys – tuos ir tuos lītys, kurys mes poši naapsazynojam kai vierteibu – pīvadumam, tī poši kuozu vuorti – myusim ir vīna taida īdzeivuotuoju kompāneja, kas, kod padzierd, ka byus kuozys, taisa kuozu vuortus – līkas nikas eipašs, bet cytur tys ir moksys pakalpojums, bet pi myusu tei tradiceja dzeivoj poša par sevi.
Tod, kod mes suokam apkūpuot informaceji dasaciejumam, mes saprotom, cik vysa pi myusu ir cīši daudzi, i tys ir tys, kas ir juosagloboj, juoizceļ, i golvanais tū nūdūt nuokušajom paaudzem, Nautrānu kultūrviesturis muzeja kruojumā ir ļūti lels eksponatu skaits, tys arī ir juosakuortoj, juoatrūn telpys, arī tys ir lauceņš, kur mes varom struoduot. Par tū, ka apkupuots ir daudz, i varbyut kultūrtelpys statusa sajimšona myusim pošim liku reizi atguodynuos, ka mes asom vierteiba, un nivīns cyts, izjamūt myusus, tū vierteibu navar saglobuot.
Ilzeskalns/Ilžukolns – viena no apdzīvotām vietām, kas vēsturiski saistīta ar Nautrānu kultūrtelpas teritoriju. Foto: Amanda Anusāne
Zynom, ka vysu Latgolu me s principā varom saukt par pīrūbežu, bet ir taidys vītys Latgolā, kaida ir arī Nautrāni, kur vītejī nazyna i nalītoj krīvu volūdu – kai tai ir saguojs?
Tys ir lykumsakareigi par tū, ka pi myusim nav bes krīvu školu! Gon padūmju, gon cytūs laikūs tī, kas īnuoca Nautrānu pusī, kas te dzeivuoja i īsaprecieja, jī īsavuicieja latgaliski, deļ tam. Ka sovaižuok nivīns narunuoja, jim beja juoīt latvīšu školuos, kur vysi runuoja latgaliski – tai ka vīnkuorši nabeja pat taidys īspiejis.
Pīmienieji par daudzajom personeibom, kas īt nu jyusu pusis – kai Tev ruodīs, cik daudzi vīta ītekmej personeibys veiduošonūs – voi Otnons Kūkojs varātu byut tys pats Ontons Kūkojs, ka jis byutu dzeivuojs, pīvadumam, Daugavpiļs nūvodā?
Es dūmoju, ka vīta ir dīzgon nūtecūša personeibys veiduošonuos procesā, par tū, ka myusu pusī jau drukys aizlīguma laikā Andrīvs Jūrdžs ar rūku puorrakstieja gruomotys, lai vītiejī zemnīki laseitu puotarus, vuiceitūs laseit, raksteit, ar tū, ka jis saprota, ka cylvākim juobyut izgleituotim. Pīters Miglinīks, kas ceiniejuos par zemnīku tīseibom, muocieja pastuoviet iz sova, nasaļautīs varys spīdīnam, i tod, kod tu dzeivoj taidā vidī, kur pyrms tevis ir taids spieceigs cylvāku dorbs jau bejs, tod rūnās tei sajyuta, ka tu nadreiksti nadareit, rūnās lapnums, ka tu nuoc nu ituos vītys i, kod tu suoc pieteit, īpazeit sovu vītu, tys ir golvanais, lai tu justūs jai pīdereigs. Un tod rūnās tei sajyuta – jā, es varu tikai dareit, kai es varu nadareit? Tei īdvasma īdrūšynoj dareit.
I pats namaterialuos kultūrtelpys statuss – deļ kam jis Nautrānim ir vajadzeigs?
Dzeivuot labi tu vari tod, kod tu zyni sovys saknis. Pyrmom kuortom, pošim apsazynuot sovu vierteibu – bīži ir tai, ka cyti nu molys pasaver i pamona tū, kas myusim nalikās vierteigs voi eipašs, līkas – pats par sevi saprūtams. Tei latgalīšu pīticeiba reizem syt cauri. Un itei ir tei reize saprast, ka, jā, mes asom unikāli, mes asom latgaliski stirpi, myusim ir latgaliski stypra vide. Ūtrais, prūtams, tys paleidzies pīsaisteit ginanšu instrumentus, lai varātu uzturiet, pieteit, pīsaisteit uzmaneibu, īspiejams, arī pīsaisteit pietnīkus i dareituojus nu molys. Un trešais – tys ir taids īroksts viesturī par myusim.
Nautrēnu pusē dzimušās ievērojamās personības – Andrīvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Ontons Kūkojs. Foto: Amanda Anusāne
Sacieji, ka pats dasaceišonys process statusam nav vīglys – kas ir sarežgeituokais dasasokūt?
Tys, ka beja cīši daudz izdareits jau pyrms tam – tys gon atvīgluoja, gon sarežgieja dorbu. Pīvadumam, Veronika Dundure ar školānim sovā laikā beja apkūpuojusi palamys, voi Andra Zubko Melne beja izstruoduojusi vītvuordu karti, kas arī ir unikāli – pīroksti, 15 godu pietiejums par vītvuordim, kas vyss beja saglobuots myusu izlūksnī. Beja jau tei bāze, iz kurys varieja balsteitīs, bet beja arī tik daudzi napieteituo – tai mes par vītiejim tautystārpim vuocom kūpā informaceji, i tys arī beja ļūti plašs lauks kū pieteit, deļ tam, ka kotram beja sova verseja, i tod mes lykom informaceji nu dažaidim olūtim kūpā. Taipat Sanda Laimis pietejums par folklorys vuokumim nu Nautrānu pogosta – maņ pošai tys beja atklujums, deļ tam, ka leidz šam es nabeju ar taidu informaceji sasakuorusīs. Tod, kod mes lykom tū vysu kūpā i kod beja juoizveidoj tei struktura, tod mes tikai saprotom, cik daudzi vāļ ir tū lītu, kū mes varam dasaciejumā īkļaut, i tys beja gon puorsteigums par kuļturys puorboguoteibu, gon sapratne, ka piļneigi vysu mes par reizi tī īlikt navarom. Tei strukturiešona, prioritašu izvirzeišona, saprasšona, kas ir svareiguokais, tys beja sarežgeituokais.
Kod beja pīteikumā juoatzeimej, kas ir tuos vierteibys, mes atzeimiejom vysys pīduovuotuos – gon mutvuordu tradīceja, tradīcejis pošys par sevi, muziciešona, paražys, rituali, virtuve, amatnīceiba, zynuošonys i vyss puorejais – mysim tyss vyss ir.
Cik myusim ir kūpumā kultūrtelpu Latvejā iz itū breidi?
Šūbreid Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā ir statuss ir Pībalgys kultūrtelpa, Bārtas kultūrtelpa, Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Rucavas tradicionālā kultūrtelpa, Upītes kultūrtelpa i Lībiešu kultūrtelpa.
Itūgod dasaciejums kultūrtelpys statusam beja tikai vīns, tys beja Nautrānu kultūrtelpys dasaciejums, bet, ka tai padūmoj, Latgolā ir cīš daudzi taidu vītu, kurys var pretendiet iz itū statusu, par tū, ka ir cīši daudz spieceigu kūpīnu, tikai pošim juonūtyc i pošim juodora – tys ir breineigs veids, kai pošim sevi apsazynuot.
Tān pi myusu ar 9. oktobri jau suoksīs 5 seminaru cikls, kur tiks runuots par myusu personeibom, Ontonu Kūkoju, par Iļžukolna i Mežvidu saisteibu ar Nautrānu kultūrtelpu, par izīšonu vīnsātuos, par dzymtu pietnīceibu, kas ir svareigi, ka gribi pieteit sovu dzymtu, lai ir izpratne dorbam ar arhivim, byus arī stuosts par Nautrānu folklorys vuokumu tīši Kristinku golā – mes jau drusku smejamīs, ka mes sovu Nautrānu kultūrtelpu sadaleit arī apakškategorejuos, deļ tuo, ka tei Nautrānu telpa ir pīteikami plaša. I Tod nūslāgums itam 5 seminaru cyklam byus 22. novembrī, kod myusim byus večerinka ar folklorys kūpu “Grodi”, kur mes arī svieteisim kultūrys telpys sajimšonys statusu, tai ka vysi laipni gaideiti!
Foto: Amanda Anusāne