Emocijas, ko jūt Dziesmu svētkos, aizmirst nav iespējams

Šobrīd bērni un jaunieši visā Latvijā aktīvi gatavojas 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas norisināsies Rīgā no 5. līdz 13. jūlijam. Šie ir vieni no gaidītākajiem svētkiem jauniešu kultūras dzīvē, un tajos piedalīsies vairāk nekā 37 tūkstoši dalībnieku no visas valsts. Lai ieskandinātu svētku tuvošanos un radītu kopības sajūtu, dažādās Latvijas vietās notiek vērienīgi lielkoncerti. Pirmā vieta, kur šāds koncerts jau ir aizvadīts, ir Ventspils. Tur pasākumā “Ceļā uz Dziesmu svētkiem” uz vienas skatuves pulcējās vairāk nekā 800 dalībnieku.

Garie mēģinājumi, regulārs darbs un koncerti ar pilnu atdevi – to visu bērni dara ar vienu mērķi: kļūt par daļu no Dziesmu un deju svētkiem. Lai arī tas nav viegli, īpaši mazākiem dalībniekiem, viņi piedalās ar aizrautību un lepnumu.

“Tas dažreiz ir garlaicīgi un grūti. Bet šādi koncerti, kā šodien Ventspilī, man liekas, parāda viņiem, kādēļ tas viss ir tā vērts – ka tie svētki būs skaisti,” saka Saldus novada tautas deju ansambļa “Kursa” deju kolektīva vadītāja Inese Buša.

“Drīzāk mums reizēm ir grūtāk apvienot to ar dejām un citām nodarbībām. Bet ir tāds teiciens – “Kas vairāk dara, tas vairāk izdara”. Tie bērni, kas dzied, dejo, zīmē un piedalās visur, arī visu paspēj,” vēl piebilst Rudīte Tālberga.

Piedalīties Dziesmu un deju svētkos nozīmē būt daļai no vēstures, no dzīvas tradīcijas, kas vieno paaudzes. Tā ir pieredze, kas paliek atmiņā uz visu mūžu.

“Ja tu esi kaut reizi bijis Deju svētkos, tad šo pieredzi tev nekad vairs nevar atņemt,” pauž Inga Liepiņa, deju kolektīvu virsvadītāja.

Inita Pelse, lielkoncerta “Ceļā uz dziesmu svētkiem” režisore, tehniskā producente: “Man šķiet, ka tajā brīdī, kad mēs visi kopā darām, mēs kļūstam aizkustināti, mīloši, stipri un apzināmies, cik ļoti esam svarīgi viens otram. Es teiktu – tā ir kopības sajūta.”

Lielkoncerta “Ceļā uz Dziesmu svētkiem” deju kolektīvu virsvadītāja atzīst, ka šī gada deju repertuārs ir kļuvis sarežģītāks. Tas prasa vēl lielāku precizitāti un fizisko izturību. 

Inga Liepiņa: “Dejotājiem ir uzlikta augstāka latiņa – tas uzreiz prasa gan disciplīnu, gan enerģiju, lai to izpildītu.”

Šogad Rudīte Talberga pirmo reizi kļūs par virsdiriģenti. Viņa atzīst – šos svētkus gaida ar īpašu saviļņojumu un atbildības sajūtu. Būt virsdiriģentei ir ne vien liels gods, bet arī augsts uzticēšanās apliecinājums par līdzšinējo darbu un ieguldījumu.

„Šeit, piemēram, tālākā rinda varbūt ir 12 metru attālumā. Estrādē tie ir kādi 50 metri. Tur tiešs acu kontakts vairs nav iespējams. Šeit es varu ieskatīties katram dziedātājam acīs. Tur – atliek vien paļauties, ka viņi ļoti rūpīgi seko līdzi un skatās uz tevi. Un jātic, ka tas tiešām tā ir, jo pārbaudīt un nokontrolēt to nav iespējams,” piebilst Ints Teterovskis, Ventspils skolu kora virsdiriģents.

Vakar Ventspilī viesojās virsdiriģents un noslēguma koncerta “Te-Aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, lai saņemtu 40 apgleznotās pērles, ko radījuši Ventspils skolēnu un jauniešu kolektīvi. Tās tapušas visas Latvijas vienotā akcijā “Savīšanās ceļš”, kurā katrs kolektīvs veido savu simbolisko piederības pērli Dziesmu un deju svētkiem. Kopumā svētku laikā tiks apgleznotas 2426 pērles.