Novusu noteikti pazīst katrs Latvijas iedzīvotājs, taču ne daudzi zina, ka šīs spēles izstrādē liela loma bijusi tieši latviešiem. Šogad novusa spēle iekļauta arī Latvijas nemateriālo kultūras vērtību sarakstā.
Lai uzzinātu, kāds tieši šai visā pasaulē pazīstamajai spēlei ir ar Latviju, aicināju uz sarunu novusa spēles lielmeistaru Guntaru Brālīti.
– 1975. gadā Latvijā bija 55 000 cilvēku, kas piedalījās novusa sacensībās – ir grūti iedomāties lielāku kopienu vēl kādai latviskajai tradīcijai. Tajā laikā Latvijā teju katrs septītais Latvijas iedzīvotājs spēlēja novusu. Tolaik bija “sarkanie stūrīši”, kur visi spēlēja novusu. Es pats 1969. gadā, kad man bija 11 gadu, jau piedalījos novusa sacensībās. Tāpēc, es domāju, novusam noteikti jābūt nemateriālo kultūras vērtību sarakstā, bet tā vēsturiskais spēlētāju skaits noteikti nav vienīgais arguments – kāpēc.
Mana lielā ideja bija ar pieteikumu atbalstīt cilvēkus, kas veltījuši dzīvi šim sporta veidam. Bet sadarbojoties ar nemateriālo kultūras vērtību izskatīšanas komisiju, sapratām, ka jāiekļauj arī sociālais, kopienas moments. Tas nebija sarežģīti, jo novusa kultūra ir cieši saistīta ar kopienas tradīcijām, pie tam – dažādu kopienu vienojošām tradīcijām. Tas apvieno cilvēkus ar īpašām vajadzībām, mazbērnus, vectēvus, šī sporta veids ir ļoti populārs latviešu diasporās, un darbojas arī kā rehabilitācijas instruments.
Konkrēts piemērs – mūsu spēlētāju vidū bija spēlētājs, kam bija raksturīga izteikta nervozitāte, kas izraisīja sava veida kustības un koordinācijas traucējumus, un ar novusa spēli šis cilvēks atguva spēju kontrolēt sevi un savas kustības.
Tāpat no pieredzes, arī no savas personīgās, varu teikt, ka novuss ļoti uzlabo gan koncentrāciju, gan redzi – kauliņi ir otrpus galdam, un, spēlējot novusu, principā tiek veikti tie paši treniņi, kas ārstējot acis – sakoncentrēties tālumā, atbrīvoties. Un, ja tas tiek darīts vismaz divreiz nedēļā, kā tas ir, gatavojoties sacensībām, tad šie redzes un koncentrācijas rādītāji būtiski uzlabojas.
Vienīgais veselības jomā, kas, manuprāt, ir mīts, ir borskābes, kuru izmanto galda virsmas apstrādei, kaitīgums. Manā pieredzē visu šo gadu laikā tas nav izraisījis nekādas problēmas. Arī manā ģimenē meitām, kas, protams, arī spēlē, nekādi negatīvi efekti nav novēroti.
Minējāt, ka novuss ir populārs tieši diasporā.
Jā, ļoti vērienīgas sacensības notiek, piemēram, ASV, kur es pats piedalījos 2014., 2015. un 2016. gadā “Best of the best” (tulk. “Labākie no labākajiem”), kur pirmos divus gadus ieņēmu pirmo vietu, trešajā gadā – otro. Tur ir ļoti spēcīgs spēlētāju sastāvs, lielu daļu no kuriem atceros vēl no Latvijas čempionāta laikiem. Viņi emigrējuši uz ASV un turpina popularizēt šo spēli. Novuss tur atstāj lielu latvisko iespaidu arī uz vietējiem, kas, pateicoties komunikācijai ar latviešiem, ir apguvuši latviešu valodu. Abi novusa federācijas vadītāji ir latvieši. Jānis Daugavietis un Atis Blāķis šo federāciju arī izveidojuši ar mērķi ASV diasporā satuvināt latviešus.
Kad novuss kā sporta veids ir radies un kā veidojušās tā tradīcijas?
Tas bija pagājušā gadsimta sākumā. Pēc būtības spēle radās angļu jūrnieku brauciena laikā uz Indiju. Viņi ieraudzīja indiešu spēlējam karūmu (carrom), spēli, ko spēlē uz kvadrāttaisnas galda virsmas, kurai četros stūros ir lūzas, šī spēle Indijā tiek spēlēta ar pirkstiem, nedaudz atgādina arī dambreti. Jūrniekiem, kam jau bija pazīstama biljarda spēle, ienāca prātā, ka, ja biljarda bumbas tiktu aizstātas ar šādiem te dambretes tipa kauliņiem, tad šo spēli varētu spēlēt arī jūrā. Jūrnieki esot nozāģējuši daļu biljarda galda, atstājuši tikai 4 lūzas, noņēmuši biljarda galda tekstila virsmas pārklājumu, uzlikuši finieri un sākuši spēlēt uz kuģiem šo spēli, ko paši angļi arī sākotnēji sauca līdzīgāk indiešu versijai – par koronu.
Tad kāds latviešu jūrnieks Ziemeļjūrā esot ieraudzījis, ka angļi spēlē šo spēli, un tieši latvietis bija pirmais, kas izveidoja rasējumu novusa galdam. Mēs arī bijām pirmie, kas sāka ražot novusa galdus. Tikai pēc tam to sāka darīt arī Anglijā, Igaunijā, Skandināvijas valstīs, bet citviet lūzas ir nedaudz mazākas par mūsu 10 cm lūzām, un arī spēles nosaukums sākotnēji palika korona.
Tikai 2003. gadā, kad Krievijā, Sanktpēterburgā, notika vispasaules novusa sacensības, iesaistītās valstis sēdās pie galda un nolēma, ka šai spēlei jānosaka vienotāks virziens, ar vienādiem noteikumiem, ar vienādu izskatu, ar vienādiem tehniskajiem nosacījumiem. Tad no abiem nosaukumiem tika izvēlēts “novuss” (no latīņu “jauns”), lai gan vēl bez koronas bija tādi varianti, kā Skandināvijas biljards, jūras biljards, bet galu galā šodien mēs šo spēli saucam par novusu.
Jūsuprāt, kāpēc šī spēle guva latviešu vidū tik lielu popularitāti?
Pirmkārt, pats spēles galds ir pietiekami kompakts un mobils, salīdzinājumā, piemēram, ar biljarda galdu – novusa galdu var ielikt principā jebkurā mašīnā un aizvest līdz vajadzīgajai vietai. Novusu spēlē pat Jāņos! Un tā ir aktivitāte, kā jau minēju, kas apvieno dažādus vecumposmus, kas ir lielākais trumpis novusam attiecībā pret biljardu, jo biljardam nepieciešama spēles zāle, paklājs, speciāls apgaismojums, liela telpa, un tās ir lielas izmaksas.
Kas nepieciešams, lai novusā gūtu panākumus?
Noteikti jābūt labai fiziskajai sagatavotībai, jo novusa sacensības bieži vien ilgst visu dienu. Ir jāspēj gan nostāvēt kājās, gan veikt trāpīgus sitienus. Un noteikti – stratēģiskā domāšana, kā šo spēli veidot. Tādā ziņā visas sporta spēles ir līdzīgas.
Pieejot pie galda, tev ir jāsaprot savs spēles partneris, pretinieks, jāpieņem pareizie lēmumi. Ir jābūt savstarpējai cieņai – viss kā lielajā sportā, arī zvaigžņu slimība (smejas), kas man pašam bija piecus gadus. Zvaigžņu slimība ir tad, kad tev galvā liekas, ka tu vari nospēlēt labāk, nekā praktiski realitātē tiešām vari. Man bija vairākkārt paveicies ar labiem sitieniem un godalgotām vietām, bet apziņai vienmēr ir jābūt sabalansētai ar spēles prasmi. Stratēģija, izturētība, miers, sagatavotība – tas viss ir nepieciešams labai spēlei.
Ja mēs skatāmies uz novusu “lielo” sporta veidu vidū, kur ir tā vieta? Vai, piemēram, ir domāts par novusa iekļaušanu Olimpiskajās spēlēs?
Ja mēs atgriežamies pie indiešu karūma spēles, ko spēlē ar pirkstiem, šī spēle jau ir ļoti tuvu tās iekļaušanai Olimpisko spēļu sastāvā. Tas nozīmē, ka viņiem ir augstā līmenī attīstīta gan spēles galdu ražošana, gan mārketings, gan precīzi izveidotas sporta platformas, suvenīri un viss pārējais. Arī manā tuvāko piecu gadu plānā šobrīd, pēc novusa iekļaušanas nemateriālo kultūras vērtību sarakstā, ir mērķis novusu padarīt vizuāli pievilcīgāku, lai pārraidot to, piemēram, televīzijā, gan galds, gan spēles atribūtika izskatās pievilcīga arī televīzijas translācijās. Un tad nākotnē var mēģināt domāt arī par iekļaušanu Olimpiskajās spēlēs, bet tas vēl ir ļoti tālu, ir daudz lietu kārtojamu vēl šajā ziņā.
Vai novusa spēli ir kaut kur iespējams apgūt?
Es pats 10 gadu no 2011. līdz 2021. gadam strādāju šajā jomā dažādās pasaules valstīs, un tur novēroju tādu likumsakarību – ja tu latvietim iedod rokās kiju, viņš uzreiz kaut kā instinktīvi zina, kas ar to kiju ir jādara, bet, ja tu iedod kiju cittautietim, tad viņš ir jāmāca nedēļu, lai viņš to kiju vispār ir spējīgs pareizi noturēt. Es domāju, mums, latviešiem, tas kaut kādā mērā jau ir iedzimts, ir asinīs, jo sanāk, ka mēs šo spēli spēlējam jau četrās paaudzēs.
Ja mēs runājam tieši par treniņiem un apmācību, man ir sagatavoti videonodarbību kursi, kur es stāstu par novusu – sākot no pašiem pamata principiem, spēles atribūtiem un tehniskajiem parametriem. Tas arī ir viens no svarīgākajiem mērķiem, kādēļ radās doma iekļaut novusu nemateriālo kultūras vērtību sarakstā – lai šos materiālus tulkotu latviešu valodā (red. – šobrīd tie ir pieejami krievu valodā) un padarītu pieejamus plašākais sabiedrībai. Uz šo brīdi jau ir gatavi 60 šādi īsi 3 minūšu video rullīši, sākot ar pamatu pamatiem, kā, piemēram, kas ir ripa, un beidzot ar jau pašiem sarežģītākajiem elementiem novusa izpratnē. Tie cilvēki, kas spēlē jau gadiem, noteikti pasmietos – ko tur mācīties? Bet tiem, kas tikko sāk, un šīs tradīcijas turpināšanai kopumā tas ir ļoti būtiski.
Vairāk par novusa vēsturi, spēles noteikumiem un sacensībām var Latvijas Novusa federācijas mājaslapā: https://novuss-lnf.lv/