Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas īpaši nozīmīgai tēmai Latvijas kultūras mantojuma kontekstā – kustamajam mantojumam, kas ietver plašu laika posmu, tostarp arī modernās un laikmetīgās mākslas darbus.
Veidojot 2025. gada katalogu, Kultūras mantojuma pārvalde akcentējusi trīs nozīmīgus objektus arī Alūksnē.
Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa stāsta: “Viens no tiem ir Vilhelma Purvīša glezna ‘Atkusnī’, otrs – bībeles muzejā aplūkojamā draudzes bībeles eksemplārs no 1689. gada, un trešais, par ko īpaši runājam šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās, ir mūsu brīnišķīgā Kanovas vāze”.
Kanovas vāze ir 18. gadsimta beigu mākslas darbs, kas vien pirms diviem gadiem nonāca Alūksnes Jaunajā pilī. Jolanta Baldiņa atklāj: “Brīdī, kad Kultūras mantojuma pārvalde apsekoja valsts mantojuma objektus, tika konstatēts, ka vāze atrodas dabas un vēstures ietekmē ārā. Tā tika plānota aizvešanai uz Rīgu, bet alūksnieši to nosargāja un nogādāja Ernsta Glika valsts ģimnāzijas ēkā”.
Viņa piebilst: “Tas bija nozīmīgs notikums cilvēku atmiņās – skolas gadi, satikšanās pie Marmora vāzes, zvēresta nodošana vai iesvētības.”
Vēsturnieks Ernests Stroinovs raksturo vāzi: “Vāzes sānu motīvs attēlo Dionīsa gājienu, kas Senajā Grieķijā notika Dionīsa svētku godināšanai. Šī tradīcija Romā tika pārnesta uz Bahanāliskajiem svētkiem un vēlāk – jaunajā laikmetā”. Viņš uzsver: “Latvijā saglabājies paraugs ir ļoti tipisks Eiropas kultūras mantojums. Vāze ir savam laikmetam raksturīga un lieliski atspoguļo pāreju no apgaismības uz romantismu”.
Bet lai iepazītu šo nozīmīgo skulptūru ne tikai teorētiski, interesenti varēja darboties arī praktiski – mākslinieces Iritas Tīlanes-Pakalniņas vadībā tika veidoti dekoratīvie ciļņi ar augu motīviem.
Māksliniece stāsta: “Šīs aktivitātes ļauj uztvert telpas atmosfēru, priekšmetus apkārt un skatu pa logu uz Alūksnes ezeru un parku. Mēs netaisām kopijas no Kanovas vāzes, bet vairāk izjūtam tās noskaņu”. Vāze atrodas centrālajā Alūksnes pils svinību zālē, un, skatoties pa tās poligonālā izvirzījuma logiem, var ieraudzīt vietu, kur savulaik parka ārpusē tā bija novietota.
