Par Starptautiskās vēsturisko pilsētu un ciemu zinātniskās komitejas tikšanās vietu šogad bija izvēlēta Kuldīga. Divas dienas te pulcējās kultūrvēsturiskā mantojuma sargātāji no 20 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē – gan pozitīvā, gan negatīvā -, kā pasargāt mantojumu no dažādiem riskiem.
Kā stiprināt vēsturisko pilsētu noturību neparedzamu katastrofu gadījumā – šī ir tēma, kas gadu no gada kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē. Valstu pieredzes un apdraudējumi atšķiras. Kuldīgā, kuras vecpilsēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta pirms diviem gadiem, atzīst, ka risku apzināšana un iespējamie risinājumi bija jau jāiekļauj nominācijas failā. Kuldīgas vecpilsētas galvenie riski ir plūdi, ugunsgrēki un militārie konflikti.
Foto: Skrundas televīzija
Jana Jākobsone, Kuldīgas novada pašvaldības Pasaules mantojuma vietas pārvaldniece: “Kas mums ir nepieciešams vēl detalizēti – kā šo te risku plānu ieviest dzīvē, lai viņš nepaliek uz papīra. Un tas mums Kuldīgā ir nākamais solis, tieši domājot par mantojumu. Lai jebkura institūcija, kas iesaistīta, piemēram, katastrofas likvidēšanā, zinātu, kas pirmais ir glābjams šajā te pasaules mantojuma vietā.”
Alma Kaurāte, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte: “Varētu teikt, ka mums pirmo reizi ir tāds dokuments, kurā ir apkopotas pušu atbildības un iesaistītie. Gan mantojuma gatavības pasākumiem, gan reaģēšanas pasākumiem, gan seku likvidēšanas pasākumiem, kas, teiksim tā, vienā tabulā iedod to pasākumu kopumu, par kuru ir jādomā.”
To, ka pasaulē valstīm apdraudējumi atšķiras un ir dažāda pieeja risku pārvaldīšanā, atklāja arī konference. Arhitekts Antuāns Brugerols no Francijas stāstīja par plūdu un ugunsgrēku risku vadību Francijas vēsturiskajos centros.
Antuāns Brugerols, arhitekts no Francijas: “Mūsuprāt, mums jāapsver trīs daļas. Pirmā ir daba, otrā ir kultūra un trešā ir kopiena starp abām. Un mums jādomā par kultūras attīstību kopā ar dabu un kopienām.”
Ne viens vien no konferences dalībniekiem uzsvēra, ka liels drauds ir arī zemestrīces, kas savukārt Latvijā nav risks. Tā 2017. gadā zemestrīce Grieķijā Lesbas salā iznīcināja apmēram trešdaļu no kāda ciema 19. gadsimtā celtām ēkām, kas bija mākslinieciska un arhitektoniska vērtība. Arhitekti dalījās ar sliktu pieredzi atjaunošanā.
Jorgos Kurmadas, arhitekts no Grieķijas: “Tā vietā, lai veiktu pilsētas vai mantojuma plānošanu tā atjaunošanai, valdība nolēma kompensēt katram īpašniekam mājas atjaunošanu un veicināja ēku nojaukšanu, ne to saudzīgu remontu. Tā mēs zaudējām visu šīs vietas autentiskumu un integritāti.”
Kultūras ministrijā atzina, ka arī šādas konferences palīdz pilnveidot nacionālo kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības plānu.