Liepājā aicina izzināt pilsētas lomu ceļā uz Latvijas brīvību

Kāda bija Liepājas loma Latvijas valstiskuma tapšanā un ceļā uz brīvību? Šajā Patriotu mēnesī atbildes uz šiem jautājumiem Liepājas muzejs aicina rast, dodoties bezmaksas ekskursijās. Liepājas muzejā un Liepājas Okupācijas muzejā ir sagatavotas interaktīvas ekspozīcijas, kas atklāj gan 1919. gada notikumus, kad uz sešiem mēnešiem Liepāja kļuva par Latvijas galvaspilsētu, gan stāstu par Otrā pasaules kara okupācijām.

Sagaidot valsts svētkus, Liepājas muzejā viena no Patriotu mēnesī piedāvātajām bezmaksas ekskursijām ir par Latvijas Pagaidu valdības sešiem mēnešiem Liepājā 1919. gadā. Muzejpedagoģe Kristīne Muceniece skaidro, kāpēc izvēlēta tieši šī tēma.

Liepājas muzeja muzejpedagoģe Kristīne Muceniece: “Liepāja, lai arī neoficiāli, bet sešus mēnešus ir bijusi patvērums Latvijas Pagaidu valdībai. Tātad šeit ir risinājušies arī daudzi spraigi notikumi, un pamazām tika veidota aprise Latvijas armijai. Mēs vēlamies parādīt to, kāda ir Liepāja bijusi pirms Pirmā pasaules kara un kāds posts tika nodarīts Liepājai, un kā pamazām šajā sarežģītajā laikā, kad veidojās Latvijas valsts, cik sarežģīta bija situācija.”

Ekspozīcija atklāj liepājnieku dzīves apstākļus gan pirms, gan pēc Pirmā pasaules kara. Tajā īpaša vieta veltīta arī kravas un pasažieru kuģim “Saratov”, uz kura politiķi tolaik bija raduši patvērumu. Muzeja apmeklētāji pauž, ka ekspozīcija sniedz daudz jaunu, vērtīgu zināšanu.

Liepājas muzeja apmeklētāja Sintija: “Mēs jau daudz ko nezinām un tāpēc arī atnācām, lai ar bērnu vairāk iepazītu vēsturi un Liepāju, un valsti kopumā. Saprotami, vai ne? Paskaidrojoši attēli, un arī gids mums pakomentēja feini. Tā kā izglītojoši.”

“Patika, bija labi. Man arī patika, kā Gundars Āboliņš tur ierunājis bija ar savu balsi un savu skaidrojumu, tas likās interesanti,” saka muzeja apmeklētājs Alvis. 

Tikmēr Liepājas muzeja struktūrvienības “Liepājas Okupācijas muzejs” interaktīvā ekspozīcija ir trīs daļās: pirmā ar nosaukumu “Trīsreiz okupētā” atklāj 1939. gada Molotova-Rībentropa pakta seku sākumu, otrā skar Holokaustu Liepājā, bet trešā daļa interpretētā slēpņa formā veltīta ebreju glābējiem. 

Muzeja apmeklētājs Māris stāsta, ka par redzēto gidēm uzdevis daudz jautājumu: “Ir tā interesanti klausīties stāstījumu un salīdzināt ar to, ko kādreiz esmu dzirdējis otrpus stāstījuma. Interesanti. Ekspozīcija iespaidīga, tiešām. Mūsu laikmetam atbilstoša. Es neko neesmu tādu redzējis.”

Ekspozīcijā digitālās planšetes ļauj apmeklētājiem arī pašiem izpētīt izsūtīto cilvēku atmiņas un fotogrāfijas.

“Tad, kad šo jauno ekspozīciju veidojām, mēs pārgājām uz jaunajām tehnoloģijām. Mums ir touchscreen (tulk. – skārienjūtīgs ekrāns), kur ir visi šie cilvēku vārdi, kas bija uz sienas kādreiz. Cilvēki nāk un nes mums savu radinieku fotogrāfijas. Citi uzdāvina, un mēs to, protams, liekam savā krājumā, bet visas tās bildes tiek ieskanētas un pievienotas tā cilvēka uzvārdam, lai pastāstītu vairāk,” norāda Liepājas Okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa.

Liepājas Okupācijas muzejs aicina apmeklētājus nest arī savas atmiņas un fotogrāfijas, lai tās kļūtu par daļu no muzeja stāsta par dzimtu un pilsētas vēsturi. Vienlaikus muzejā caur ekspozīciju atgādina, ka brīvība nav pašsaprotama un tā ir jāsargā.