Militārie orķestri atzīmē Latvijas armijas pirmā kara orķestra 107. gadskārtu

Šogad aprit 107. gadskārta, kopš izveidots pirmais Latvijas armijas kara orķestris. Mūsdienās Latvijā ir trīs militārie orķestri – Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Jūras spēku un Zemessardzes orķestri, kas, lai atzīmētu senču iesākto, reizi gadā tiekas vienotā koncertā. Vakar vakarā pirmās Latvijas armijas jubilejas koncerts notika Saldus novada Kalnu kultūras namā.

Saldus novada Kalnu kultūras nams ir sava laika vēstures liecība, ko šoreiz pieskandina Nacionālo bruņoto spēku orķestri, kas ar šo koncertu atzīmē Latvijas armijas pirmā kara orķestra dibināšanas 107. gadskārtu.

“Pirmais Latvijas armijas kara orķestris dibināts 1919. gada 6. februārī, kad kapteinis Ludvigs Bolšteins deva rīkojumu noformēt muzikantu komandu, un to uzticēja kapelmeistaram Paulam Strungem. Protams, tie nebija tie mierīgākie laiki – 1919. gads. Karavīri bija noguruši no kaujām ar boļševikiem. Kapteiņa kungs saprata, ka uzturēt karavīriem možu garu ar mūzikas palīdzību varēs vairāk, nekā dodot rīkojumus un pavēles”, stāsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku orķestra priekšnieks, kapteiņleitnants Uldis Locenieks.

Pirmais Latvijas kara orķestris izveidots Liepājā četrus mēnešus pirms tika izdota pavēle par bruņoto spēku dibināšanu. Mūsdienās izveidojusies tradīcija, atzīmējot pirmā kara orķestra dibināšanas gadskārtu, vienā koncertā vienoties mūziķiem no visiem trim Latvijas militārajiem orķestriem – NBS Štāba orķestra, Jūras spēku orķestra un Zemessardzes orķestra.

NBS Jūras spēku orķestra priekšnieks, kapteiņleitnants Uldis Locenieks: “Mēs pildām visas NBS ceremonijas, visas Aizsardzības ministrijas ceremonijas, visus valsts protokolus nodrošinām. Tāpat mēs sniedzam arī koncertus sabiedrībai, lai parādītu, cik labi un profesionāli orķestri mūsu Latvijas armijā ir.”

NBS Štāba orķestra virsseržants, štāba virsseržants Artis Greckis: “Īstenībā starpības nav. Visiem mūzika jāizpilda tā, kā tu viņu izpildi. Nav tā, ka tur prezidents vai no malas cilvēks. Mums visi vienādi, un mēs spēlējam, darām to darbiņu tā, kā mēs to mākam.”

Zemessardzes orķestra vokāliste, vecākā zemessardze Gita Puikevica-Puikevska: “Man emocijas pamainās, bet patiesībā tas atkarīgs no tā, cik cilvēku ir zālē – jo mazāk cilvēku, jo lielāks uztraukums. Ja vairāk cilvēku, tad tāda brīvība parādās.”

Kā atzīst mūziķi, ikdienā biežāk spēlējot maršus, kas neizpalika arī šajā jubilejas koncertā. Šoreiz programma papildināta ar īpaši izraudzītiem skaņdarbiem, kas atklāj pūtēju orķestra tembrālo daudzveidību latviešu un ārvalstu komponistu mūzikā. Koncertā skanēja Džona Hollanda “Latviešu tautas dziesmu svīta” alta saksofonam ar orķestri un Franka Tikeli kompozīcija “Ceļojums apkārt mēnesim”. Latvijas militārie orķestri savā jubilejā nebija aizmirsuši arī par tautā iemīļoto komponistu Raimondu Paulu, kura mūzika ir tuva arī pašiem mūziķiem.

Gita Puikevica-Puikevska stāsta, ka lielākais satraukums esot par “Kerijas dziesmas” izpildījumu, bet Maestro mūziku mīlot kopš bērnības: “Vecāki man šo mīlestību deva pret Raimonda Paula mūziku, un tiešām vienmēr ļoti priecājos, ja varu izpildīt tieši viņa dziesmas.”